Sava "Es" identifikācija ar dvēseli

Cilvēks Kabalā tiek saukts par dvēseli, nevis ķermeni. Ķermeni var mainīt; atsevišķu orgānu pārstādīšana ir kļuvusi par ārstu ikdienu. Šodien var jau iedomāties, ka cilvēkam tiek pakāpeniski pārstādīti visi orgāni - kas tad no viņa paliks? Paliks tieši garīgā daļa. Ķermenis tikai sekmē dvēseles darbu, kas tajā ietverta.

Dvēseles ienāk šai pasaulē un caur ciešanām iegūst pieredzi. Šis attīstības process tiek saukts par "Ciešanu ceļu". Katrā nākamajā cilvēka iemiesojumā viņa iekšējie un zemapziņas centieni izzināt garīgo pasauli pieaug. Dvēsele ar arvien lielāku neatlaidību pieprasa atbildes uz jautājumiem par realitāti, kurā viņa pastāv, par savu avotu, par eksistences jēgu, par atrašanās jēgu šajā pasaulē. Kas es esmu un kāpēc es dzīvoju? Saskaņā ar šo procesu dvēseles mēdz būt vairāk vai mazāk attīstītas. Dažu cilvēku tieksme izzināt patiesību ir tik liela, ka viņi nespēj noturēt sevi šīs pasaules ietvaros. Saņemot īstās grāmatas un vadību, viņi nonāk pie garīgo pasauļu izziņas, kļūst par kabalistiem.

Šīs pasaules realitāte ir organizēta tādējādi, lai dvēseles nonākot uz zemes, apzinātos egoismu kā ļaunumu un labotu to. Tad kārtējā ienākšana fiziskajā ķermenī paceļ dvēseli 620 reizes ( 620 – Kabalā noteiktais cilvēka vēlmju skaits) augstāk par līmeni, no kura tā nokāpusi.

Dvēsele izjūt tikai vienu vēlmi: atrodoties materiālajā ķermenī, atgriezties pie sava avota, pie tā līmeņa, no kura viņa nokāpusi fiziskajā ķermenī. Ķermenis savukārt velk viņu atpakaļ šajā pasaulē.

Uzkrātā pieredze un izciestās ciešanas - lūk tas, kas padara dvēseli daudz veiksmīgāku. Nonākot fiziskajā ķermenī viņai tiek dota daudz egoistiskāka, daudz nežēlīgāka vēlme saņemt, vēlme piepildīt tikai sevi, nerēķinoties ar apkārtējiem. Tādējādi, vēlme gūt baudu atklājas arvien vairāk un noved pie vēlmes iegūt visu pasauli.

Dažreiz mums liekas, ka lai nākamajā iemiesojumā mēs būtu veiksmīgāki, ir jāapslāpē sevī vēlmes un kaislības. Nav jāvēlas neko, kā tikai mazliet paēst un pasildīties saulītē... Bet patiesībā, notiek pretējais, jo nākošreiz mēs būsim noteiktāki, prasīgāki, viltīgāki un agresīvāki. Mūs vadīs vēlme atrast patieso pašizpausmes ceļu, un tas tuvinās mūs galamērķim.

Radītajam ir tikai viena vēlme: neizmērojami mūs piepildīt ar garīgajām baudām, vest mūs pie vispilnīgākā līmeņa, bet tas ir iespējams tikai lielas jeb spēcīgas vēlmes esamības gadījumā. Tikai tad, ja cilvēkam ir kāda milzīga, bet altruistiska vēlēšanās, viņš var sasniegt garīgo pasauļu atklāšanu un kļūt patiesi spēcīgs un darbīgs. Cilvēks ar mazu vēlmi kaut arī nevar stipri kaitēt, nevar būt arī īpaši derīgs.

Vēlme tiek saukta par "labotu", kad tās nodoms ir mainījis virzienu no saņemšanas uz atdevi. Sākotnēji mūsos nav šīs īpašības. Cilvēks to iegūst pareizas Kabalas apmācības procesā, kas ir vēlmju labošanas un dvēseles attīstības metodika.

Pēc vēlmes gūt dvēseles baudu attīstības līmeņa, vēlmes veido sekojošu piramīdu:

* Piramīdas pamatā atrodas milzīgs dvēseļu skaits ar minimālu vēlmi saņemt. Viņu vēlmes ir materiālas, viņi vēlas ērtu dzīvi, kas apmierina viņu dzīvnieciskās tieksmes, tādas, kā ēdiens, miegs, sekss.
* Tiem seko dvēseles, kas dzenas pēc bagātības, to skaits ir mazāks nekā iepriekšējo. Šie cilveki ir gatavi ziedot savu dzīvi bagātībai, šī mērķa dēļ viņi ir spējīgi uz jebkādiem upuriem.
* Pēc viņiem nāk cilvēki, kas ir gatavi uz visu varas dēļ, viņiem ir svarīgi vadīt un valdīt pār citiem un atrasties varas un spēka pozīcijā.
* Uz augstāka pakāpiena atrodas zināšanu vēlme. Tie ir zinātnieki, kas veltījuši savu dzīvi nākotnes atklājumiem. Bez tam, viņiem dzīvē nav vajadzīgs nekas. Tādu cilvēku pasaulē ir vēl mazāk.
* Visspēcīgākā vēlme, kāda vien var būt cilvēkā, ir vēlme sasniegt garīgās pasaules, bet patiesi tā ir attīstīta tikai retajam.

Viss ir iekārtots atbilstoši piramīdai, un cilvēka vēlmes ir organizētas pēc šī paša principa. Cilvēkam ir "jānoliek" šī piramīda tā, lai viss tās smagums koncentrētos vistīrākajā, patiesi mūžīgajā vēlmē - garīgo pasauļu sasniegšanā. Viņam ir jānodarbojas ar materiālām problēmām tikai izejot no nepieciešamības, bet visa enerģija un pūles jāvirza uz garīgās vēlmes attīstību. To var sasniegt raba (rabīna)-kabalista vadībā.

Galvenā mūsdienu dvēseļu raksturojuma atšķirība ir tāda, ka viņās visspilgtāk izpaužas vēlme apjēgt garīgās sistēmas un struktūras. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā notiek ļoti strauja un aktīva lejupnākošo dvēseļu attīstība, kuru vēlme ir daudz spēcīgāka un patiesāka, to nodoms ir apjēgt pašu patiesību.

Visas mūsu dvēseles – ir vienas kopējās dvēseles, ko sauc par "Ādamu", daļa. Katram no mums ir jālabo sava šīs kopīgās dvēseles daļa, izvēloties Toras vai piespiedu ciešanu ceļu. Vienkārši mierīgi dzīvot nav ļauts nevienam. Jo Mērķis ir noteikts, tikai ceļš uz to var būt atšķirīgs – vairāk vai mazāk ātrs. Bet mūsu pasaules mērogā tā var būt atšķirība, kas izpaužas simtos ciešanu un iemiesojumu gadu, salīdzinājumā ar vistiešāko un visīsāko ceļu, kas ir viegls un pilns baudu.

Mēs nekur nepazūdam un nekur neaizejam. Viss atrodas šeit, "šajā vietā", tikai dažādos mērījumos jeb dimensijās, un tāpēc mēs to nejūtam. Tiecieties sajust un iegūt pareizā ceļa redzējumu, kurā tiek realizēta Radītāja iecere. Mums tas ir vistaisnīgākais un pilnīgakais ceļš.