piektdiena, 2008. gada 23. maijs

Kabalas pamati

"Nenododiet zināšanas tam, kas nav to cienīgs, lai neizkropļotu mācību, jo, ja zinātājs nodod zināšanas tam, kas nav to cienīgs, viņš laupa zināšanas un sagrauj mācību".
Aristotelis

Vienmēr, visos laikos kabala tikusi uzskatīta par slepenu zinātni, zināšanām, kuras var iegūt tikai izvēlētais šaurais Izraēla dēlu loks (tā dēvē iesvetītos). Masoni arī ņēma piemēru tieši no šīs kabalai raksturīgās īpašības – slēpt mācību no nepiederošo ziņkārīgajiem skatieniem, izvarīties no liekas uzmanības. Taču, ne jau velti pagātnes zinātne attīstījās, maigi izsakoties, nesteidzīgi.
Šie mēri norobežoja tīro zinātni no tiem, kas var tai kaitēt, ievirzīt melīgā gultnē vai vispār izpostīt zināšanu krājumus, ko sarakstījušas iepriekšējās paaudzes. Atceroties Platona padomu: "Nenododiet zināšanas tam, kas nepazīst to varenumu", pārliecināsimies par to.
Šodien situācija ir kardināli mainījusies. Zināšanu vārti ir atvērti visiem, kas grib atbrīvoties no tumsonības, saņemt atbildes uz jautājumiem, kas labu laiku paliek bez atbildes: kas ir pasaule ap mums un no kā tā sastāv, kas es esmu šajā pasaulē, un kāda ir mana misija? Kādēļ es ciešu un vai vajag tā ciest šajā dzīvē? Uz jebkuriem šiem jautājumiem kabala sniedz racionālas atbildes. Tās ietekmē mainās cilvēka pasaules uzskati, viņš sāk izjust lielāku apmierinājumu no darbībām un piepildītajām vēlmēm,bet iesvētīto prieka izjūta ilgst labu laiku. Tamlīdzīga reakcija uz pasaules un sevis izmaiņām ir sestā prāta pamošanās rezultāts, kas ļauj sajust patiesu un pilnīgu, cilvēkiem slēpto esamības ainu.
Vienlaicīga reālās, materiālās un garīgās pasaules izjūta, - pirmais un galvenais kabalista uzdevums. Nepieciešams attīstīt sevī pētnieka dabu un izzināt radīšanas un pasaules dievišķās uzbūves būtību.
Kabalas pamats ir dievišķās pasaules izcelsmes izpēte un apzināšanās. Dievs kabalā ir absolūta nedefinējama bezgalība, kas it kā noliedz priekšmetisko pasauli. Un vienlaikus Viņš ir visur, mūsu materiālajā pasaulē, jo dievišķā būtība izplūst uz āru, materiālas pasaules priekšmetiem, tā pati radot sev robežas.
Absolūtā, dievišķā nenoteiktība izpaužas desmit dievišķo jēdzienu izpratnes stadijās, kuru periodiskums attēlots Sefirota kokā. Savukārt, pasaules koks monolītā veidā atspoguļo kosmiskā potenciāla koncentrāciju – absolūto pirmcilvēku Ādamu.
Tādā veidā Dievišķā substance ir viss, un nekas nevar būt un izpausties ārpus Dieva un bez viņa. Un pat ļaunums pastāv kā dievišķās būtības modificēta izpausme.
Kabala pēta virzienu no augstākajām pasaulēm uz zemākajam, savas garīgās būtības un apkārtējās realitātes attīrīšanas metodes, lai cilvēce varētu sasniegt garīgu atbrīvošanos un tuvināties mesijas atnākšanai – Mashiaha atnākšanai.
Mūsdienu skolotāji piesauc katru no mums katru dienu atlicināt laiku kabalas izpētei, jo tajā – ir mūsu dvēseles spēks.

"Bēdas tiem, kas nevēlas mācīties Kabalu, jo viņi sēj pasaulē nabadzību, pazemojumu, karus, slepkavības un postu". (Tikunej Zoar, 30 tikuns).

Nav komentāru: