Arābu pasaules zinātniskie atklājumi un ietekme uz mūsu dienām

Ja vidēji statistiskam eiropietim liktu iztēloties arābu, viņš ticamāk iztēlosies hašišu smēķējošu teroristu ar Kalašņikova automātu vai arī Sauda Arābijas šeihu ar trīs miljardiem dolāru sīkiem izdevumiem. Mēs esam pieraduši uzskatīt Rietumu pasauli par zinātnes progresa "stūrakmeni".Aristotelis, da Vinči, Einšteins... bet arābi - tas labākajā gadījumā ir astronomija, matemātika un spirts. Nacionālas zinātnes, tāpat kā nacionālas reizrēķina tabulas nav. Ja kāds pretendē būt pirmais fundamentālajās disciplīnās - tas nozīmē tikai to, ka viņš neko nezina par arābu zinātnes sasniegumiem. Bija laiks, kad šī tauta tik tālu bija apsteigusi laiku, ka, ja vēsture būtu iegriezusies savādāk, tad uz Mēness jau sen stāvētu zaļais karogs ar pusmēnesi.

Brīnumu zinātne.

Skatoties uz dažām islama valstīm, sāc šaubīties - par kādu zinātni te var būt runa? Cilvēkuspubliski kar pie ceļamkrāniem. Sievietes apmētā ar akmeņiem. Senām skulptūrām notriec sejas vai uzspridzina ar sprāgstvielu. Fanātiķi Ašura svētkos sagriež sev galvas un, noplūduši asinīm,staigā pa ielām. Kāda zinātne var rasties tur, kur nesen bija pat aizliegta televīzija? Kristīgā pasaule droši dodas prom no tumsnības. Progress ir acīmredzams: šodien garīdznieki iesvētī kosmiskos kuģus, kaut gan kādreiz viņi nostādīja uz ceļiem Galileju un dziedāja himnas pieDžordano Bruno sārta. Islamā ir noticis pretējais process. Tā tradicionālisms, kas reizēm pārkāpj tumsonības robežu, nav nekādā sakarā ar attiecībām, kādas bija starp zinātni un reliģiju pirms tūkstots gadiem. Tad zinātne bija dabisks cilvēka nodarbošanās veids. Uzskatīja, ka vienīgais zināšanu avots ir Allahs un zinātnieku darbībā netika saskatīta nekāda ķecerība. Tieši tāpēc, kad visa Eiropa bija iegrimusi necaurskatāmā reliģiskā tumsā, Austrumi bija kļuvuši par galveno planētas intelektuālo centru. Eiropas bibliotēkas bija ieslēgtas klosteros un specializējās galvenokārt uz reliģiskiem tekstiem.Bet tikai vienā Bagdādes "Zinību namā" tika glabāti vairāki miljoni zinātnisku manuskriptu. Eiropas dziednieki zāģēja ievainotajiem bruņiniekiem rokas un kājas, anestēzijai lietojot lielu akmens veseri.Arābu ārsti gatavoja sarežģītas zāles tablešu un mikstūru veidā, kā arī par brīvu, uz kalifa rēķina ārstēja vietējos iedzīvotājus. Slimnīcas celšanas vietu noteica, izkarot kokos gaļas gabalus. Tur, kur tā sabojājās visvēlāk, arī cēla hospitāli. Par mikrobiem, baktērijām un barības vidēm diez vai kāds toreiz zināja, taču spriežotpēc visa - nojauta gan. Nitroglicerīna, slāpekļ- un sērskābes, kālija, amonjaka sāls, ožamā spirta, metalurģijas un ūdensatsāļošanas metožu atklāšana netraucēja islama zinātniekiem būt dziļi ticīgiem. Viņi negāja pa Eiropas zinātnieku - kolēģu pēdām un necentās pierādīt, ka dabas likumi ir pretrunā ar Dieva brīnumiem. Par musulmaņu pasaules kultūras varenību liecināja kaut vai tāds fakts, ka 9. gadsimtāarabofobi žēlojās, ka visi jaunie un apdāvinātie kristieši grib mācīties vienīgi arābu valodu, lasa tikai arābu grāmatas un atrod, ka tās ir apbrīnojamas.

Filosofu akmens meklējumos.

Runājot par alķīmiju, mēs parasti "pārlecam" islama periodam un uzreiz atceramies Bekonu, Flamelu,Agripu un Paracelsu. Islama zinātnieku loma šajā rūpalā parasti netiek novērtēta - taču žēl, jo tiešiviņi ir izdomājuši galvenos instrumentus (pārtvaicēšanas ierīci, retorti), ieguvuši un izpētījuši skābes,sārmus, citiem vārdiem - atsevišķos seno grieķu un ēģiptiešu panākumus pārvērtuši zinātniskajā praksē. Par pirmo islama alķīmiķu "superzvaigzni" kļūst irānis Abu Musa Džabirs ibn Haijans (721. - 815.),kas Eiropā ir pazīstams ar vārdu Gebers. Viņš izstrādāja ķīmijas pamatoperācijas: destilāciju,sublimāciju, kristalizāciju, šķīdināšanu, cenšoties pēc pavisam fantastiskiem mērķiem. Gebers centās radīt "dzīvību mēģenē", atstājot pēc sevis miglainas instrukcijas, kā iegūt laboratorijas apstākļos skorpionus, čūskas un pat cilvēkus. Dzīvības meklējumi noveda viņu pie tīra spirta (pirmo reizi pasaulē) iegūšanas. To nosauca par "al kogol","apreibinošais". Spirta masveida ražošana iesākās 10. gadsimtā. Tā kā reliģija aizliedza dzeršanu, musulmaņi to lietoja tikai medicīniskos nolūkos, ko ļoti ātri pārņēma krustneši. Viņi spirtu iesaica par"dzīvo ūdeni" (aqua vitae). Tas bija jālieto dozēti, 2 - 3 piles, tas radīja cilvēkā īslaicīgu uzmundrinošu efektu. Austrumi tradicionāli bija slaveni ar garšvielām un smaržām. Islama normas stingri noteica ievērothigiēnu, tāpēc jau 7. gadsimtā arābi masveidā ražoja ziepes. Nonākuši tā laika vannas istabā, jūs būtupārsteigti - ziepes gandrīz ne ar ko neatšķīrās no mūsdienu ziepēm. Varēja izvēlēties aromatizētus,krāsainus stienīšus, šķidrās ziepes traukos vai speciālas ziepes priekš skūšanās.Vai vēl vērts teikt, ka šampūnus arī ir izgudrojuši arābi? Dins Muhammeds atveda to uz Angliju kā zālesun atklāja speciālu "šampūna" hospitāli, kur ārstēja kraupjainos pacientus ar galvas mazgāšanu.Destilācijas atklāšana 9. gadsimtā palīdzēja arābiem izdalīt aromātiskās eļļas un esences, ko lietoja parfimērijā, kulinārijā (produktu speltēšanai) un aktīvi tirgoja uz Rietumiem "cīņai ar miazmiem". Pēc pravieša Muhameda novēlējuma īsteni ticīgie tīrīja zobus ar šķeltiem araka koka zariņiem, kas saturējatriklozanu (mūsdienu zobu pastu antibakteriālo komponentu). 8. gadsimtā Bagdādes zinātnieki iedomājās pārtvaicēt naftu un ieguva no tās petroleju. Pēdējā ar panākumiem aizvietoja eļļu lampās. Destilētu ūdeni izmantoja karavānas tuksnesī: pretstatā parastamūdenim tas nebojājās karstumā. Gebers arī izgudroja "karaļūdeni" - skābju maisījumu, kurā izšķidapar cēlmetāli. Arābu kulināri izgudroja "šarab", tas arī ščerbets - atsvaidzinošs dzēriens no augļu sulu maisījuma, garšvielām un ziediem. Tam pierakstīja ārtējošas īpašības. Ščerbetu joprojām dod dzert zēniem pēc apgraizīšanas, sievietēm - pēc dzemdībām. Tāpat arābi dzērieniem izmantoja dažādus sīrupus, jotos ilgi varēja uzglabāt karstumā. Un kur tad vēl kafija, kas cēlusies no Etiopijas kalnienēm. Alķīmijas sasniegumi palīdzēja arābiem sākt stikla ražošanu pavisam jaunā līmenī. Stiklu jau pazina Ēģiptē. Arābi iemācījās ražot kvalitatīvu krāsaino stiklu un pat izgriezt no tā mākslīgus dārgakmeņus. Viņi pirmie sāka ražot arī bezkrāsainu stiklu un 11. gadsimtā iemācījās no tā gatavot mums pazīstamosspoguļus. 8. gadsimtā Bagdādes ielas klāja savdabīgs "asfalts" - gudrons, ko ieguva no virszemes naftas atradnēm. Irākā 10. gadsimtā pa upēm peldēja savdabīgi kuģi-dzirnavas, pilsētu tuvumā tie noenkurojās,nolaida ūdenī ratus un sāka malt graudus, līdz 10 tonnām diennaktī.953. gadā pēc Ēģiptes kalifa prasības tika konstruēta pasaulē pirmā pildspalva ar iebūvētu tints rezervuāru.

Tuvāk Allaham.

Vai jūs līdz šim esiet domājis, ka planieri un helikopteru ir izdomājis Leonardo da Vinči? Velti. Arābijau sāka spert pirmos soļus pretī aviācijai jau tad, kad daudzi eiropieši vēl pielūdza elku dievus.Iepazīstieties - Abass ibn Firnass (810. - 887.). Berbers, dzimis Spānijā. Kā vairums islama gudro,viņš neapmierinās tikai ar vienu nozari. Sākumā Abass apgūst matemātiku un mūziku (tolaik tā bijamatemātikas nozare), muzikāliem mērķiem konstruē metronomu, izgatavo no smiltīm stiklu (pēc tam Spānija vairs nepērk stiklu no Ēģiptes un sāk taisīt pati), kā arī pārsteidz tautu ar mehānisku "virtuālāsrealitātes" istabu, kur pie griestie spīd zvaigznes, peld mākoņi, grand pērkons un zibsnī zibens.Taču pasaules vēsturē viņš ir iegājis ar citu sasniegumu. 852. gadā ibn Firnass pārvilka koka karkasamaudumu un sekmīgi nolēca no minareta Kordovā, iegūstot tikai sīkas traumas. Šajā laikā pilsētā,ko sauca par "pasaules rotu", dzīvoja pusmiljons cilvēku, vairums no tiem bija izglītoti (pilsētā bija 70bibliotēkas). Iesdzīvotāji nekādu dižu sajūsmu par šo sasniegumu neizrādīja, tāpēc zinātnieks sākakonstruēt pilnvērtīgus spārnus.Tos viņš gatavoja ilgus gadus. 65 gadu vecumā viņš sarīkoja nāvējošu šovu: uzrāpās ar tiem kalnā pie Kordovas, piestiprinājās pie paša izstrādātā planiera un nolēca lejā. Notikušajā skatījās vairāki tūkstoši cilvēku. Par pārstegumu sanākušajiem, "mākslīgie spārni" uztvēra gaisa strāvas un aiznesaprom veco zinātnieku ar visai pieklājīgu ātrumu. Lidojums noritēja "normāli", tikai kā nolaisties ibn Firnassnebija izdomājis. Viņš uzņēma augstumu un mēģināja atgriezties starta vietā, taču viņa planierimnebija bremžu sistēmas, tāpēc izgudrotājs satikās ar zemi pilnā atrumā, iegūstot muguras traumu. Ibn Firnasa varoņdarbs tika atkārtots tikai pēc pusotra gadsimta - ar līdzīgu rezultātu, Anglijā.Mūks Eilmers nolēca no abatijas jumta, ar mākslīgajiem spārniem nolidoja virs 200 metrus un piezemējotiessalauza kāju.Pirmo kontrolējamo lidojumu ar sekmīgu nosēšanos arī veica musulmanis. 1630-tajos gados izgudrotājsAhmets Čelebi Hezafrens nolēca no Galatas torņa Stambulā (augstums 61 m) ar ādas spārniem un pārlidoja pāri Bosforam, veicot faktiski pasaulē pirmo lidojumu no Eiropas uz Āziju. Iespaidojies no šī lidojuma, sultans Murads IV apbalvoja Ahmetu ar zeltā izšūtu halātu un tūlīt pat aizsūtīja viņu uz kādutālāku provinci. Katram gadījumam, lai nelido, kur pagadās.Islama pasaulei pieder arī pirmais cilvēka lidojums kuģī ar reaktīvo dzinēju. Tas notika 1633. gadā.Par godu Murada IV meitas Dzimšanas dienai izgudrotājs Lagari Hasans Čelebi uzbūvēja pasažieruraķeti - konisku lādiņu ar pulvera kamerām un kambari pilotam. Liela pūļa klātienē Lagari iesēdāskambarī, aizdedzināja degli un raķete uzšāvās debesīs. Lidojums aptuveni ilga 20 sekundes. Degvielabeidzās 300 m augstumā.Skatītāji gaidīja, ka trakais Čelebi nogāzīsies zemē un nositīsies, bet tas pēkšņi izplēta spārnus, kasbija piestiprināti pie ķermeņa un noplanēja Bosfora ūdeņos. Sultāns apbalvoja zinātnieku ar zelta maisu un iecēla viņu par galma galveno izgudrotāju.

Džihada instrumenti.

Visiem ir zināms, ka ķīnieši veidoja pulvera uguņošanu, bet grieķi dedzināja ienaidnieku kuģus ar slepenu sastāvu no naftas un salpetra. Pēdējo varēja iegūt pat no kūtsmēsliem, taču, lai iegūtu normālu sprāgstvielu, tā nederēja. 10. - 11. gs. arābi iemācījās iegūt ķīmiski tīru salpetri un izstrādāja optimālu pulvera recepti (75% salpetris, 10% sērs, 15% ogles). Sprāgstviela nekļuva par "brīnumieroci", kas izglābtu arābu pasauli no krustnešiem, bet senajos karos lielu troksni tomēr sataisīja.1168. gadā bruņinieki aplenca Kairu. Arābi nolēma nodedzināt pilsētu, lai tā nenonāktu ienaidnieka rokās. Tādēļ tika izmantotas "karaz šami" - keramikas granātas ar degmaisījumu. Pēc vēsturnieku teiktā, pilsēta dega 54 dienas. Līdzīgas ietaises arābi izmantoja arī pret franču armiju kaujā pieAl Mansuras (1250.). Aculiecinieki stāstīja, ka saracēņi meta podus ar pulveri, kas radīja jūtamus zaudējumus eiropiešiem, pēc tam, kad tie bija izkliedēti, Ludviķis IX nokļuva gūstā. Beidzot 1291.gadā arābi salauza krustnešu mugurkaulu un ieņēma Akru. Pilsētas aplenkumā pie mūriem spridzinājapulvera mīnas, metamās mašīnas - trebušeti apmētāja pilsētu ar bumbām, bet loku šāvēju bultāmtika piesietas kompaktas "sprāgstošās paketes".Mazliet vēlāk arābi pirmie sāka masveidā izmantot lielgabalus, kurus viņi noskatīja no ķīniešiem unmongoļiem, bet Konstantinopoles aplenkumā 1453. gadā izmantoja "Baziliku" - milzīgu bombardi, kassvēra 32 tonnas. Viņa sagrāva pilsētas sienu, taču pēc pāris ekspluatācijas nedēļam sasprāga pati.Kaujā pie Al Džalutes (1260.) mongoļiem nācās uz sevis izjust vēl dažas "elles mašīnas". Mameluki apstādināja neuzvaramo mongoļu kavalēriju ar "pārnēsājamo lielgabalu" midfa palīdzību, kas šāvaar maināmiem lādiņiem (patronām), un ar šķēpiem ar petardēm. Karotāji bija tērpti pret uguni sargājošostērpos un ierīvēja rokās talku, lai neapdedzinātos šaušanas laikā. Sīriešu zinātnieks Hasans al-Ramma 1275. gadā radīja pasaulē pirmās reaktīvās torpēdas rasējumus.Tā bija parasta bumba uz divām peldošām vadulām, pie kurām tika piestiprināts reaktīvais dzinējs.Ideja ieguva attīstību tikai pēc 500 gadiem. Sultāns Tipu (Dienvidindija, 18. gs. beigas) to lietoja pretangļiem, kad tie centās iekarot Maisuru, kaut kas līdzīgs mūsu "katjušām", kas šāva ar sprāgstošiemreaktīviem lādiņiem metāla korpusos. To garums bija 2,5 metri un lidojuma attālums - līdz 1,5 kilometri.

Populārā mehānika.

Arābu zinātnieki guva sekmes arī mehānikā. Pirmā lieluma figūra viņiem bija inženieris Ismails ibn al-Razazs al-Džazari (1136. - 1202.), kuru iesauca par "arābu pasaules da Vinči". Tieši viņš izgudroja kloķvārpstu - iespējams otro svarīgāko mehānisko detaļu pēc riteņa. Pēc viņa rasējumiem būvēja divtaktuvārstu sūkņus, dambjus un ūdens pacēlāja mašīnas. Al-Džaziri konstruēja ūdens pulksteņus, kas sita laiku katru pusstundu, strūklakas, muzikālos automātus, bet 1206. gadā viņš publikai parādīja cilvēkveidīgu robotu, pareizāk sakot - četrus.Roboti bija muzikantu figūras laivā. Konstrukciju ielaida ezerā karalisko ballīšu laikā. Roboti spēlēja bungas un cimbalas, sitot muzikālu ritmu. Augstmaņus tas priecēja, bet nepārsteidza, jo vēl Bagdādes kalifaal-Muktadira laikā, 915. gadā tur atradās zelta koks ar zelta putniem, kas mācēja čiepstēt un plivināt spārnus.Al-Džazari pieder desmitiem mūsdienu tehnoloģiju: koksnes laminēšana, mēroga modeļu izgatavošana (zinātnieks izgatavoja tos no papīra), kustīgo daļu pieslīpēšana ar korundu, metāla durvis, koda atslēgas, kompasa hibrīds ar universālu saules pulksteni visiem platuma grādiem...Arābu inženieri dažādos laikos ir izgudrojuši tādas mums ierastas lietas, kā vējdzirnavas, slēdži (9. gs.),ventilatori (13. gs. kāds ceļotājs stāstīja, ka ventilatori ir gandrīz katrā Kairas mājā), ūdens un tvaika turbīnas (rasējumi no 16. gs.) un lampas ar vēja sargu.

Nekaitē.

Arābu medicīna apsteidza eiropiešu medicīnu vismaz par 1000 gadiem. Viens pats Kairas hospitālis spēja uzņemt 8000 slimniekus, bet Abu Ali ibn Sinas (Avicennas) darbi bija tik kvalitātīvi, ka Rietumu ārstitos izmantoja vēl 18. gadsimtā. Arābu ārsti pamatos izmantoja seno grieķu darbus, taču islama dziednieki ātri pārveda helēņu pseidofilosofiskos spriedelējumus uz zinātnes sliedēm, piemēram, apgāžot Galēna teoriju,ka sievietes organisms arī spēj ražot spermu. Austrumu medicīnas zināšanas robežojās ar fantastiku. "Ķirurģijas tēvs" Abu al Kasims izgudroja gandrīz 200 instrumentus, kas tiek izmantoti vēl līdz šim: skalpeli, pinceti (sākumā tika izmantota, lai izņemtu mirušus embrijus), ligatūru asinsvadu pārsiešanai, ķirurģisko adatu un ketgutu (diegus šuvēm, kas ar laiku iesūcas),ģipša saites, kaulu zāģi, un pat... šprici. Pēdējai bija smalka stikla adata un to izmantoja oftalmoloģijā, lai izņemtu kataraktu.Lai pagatavotu zāles, izmantoja gandrīz 2000 ingredientu (pārsvarā augu izcelsmes). Plaši tika izmantotaaromaterapija. Arābi pirmie sāka praktizēt anestēziju, "atslēdzot" pacientus ar opiātu maskām: uz sejasuzlika ar narkotikām piesūcinātu sūkli un cilvēks ātri zaudēja saikni ar realitāti.Operācijas laikā antiseptiķi bija obligāti. Sākumā dezinfekcijai izmantoja indīgos dzīvsudraba preparātus,pēc tam ārsti pārgāja uz spirtu. Kašķa ērces nīcināja ar sēru. Elpošanas ceļu blokādes gadījumā lietojatraheotomiju. Beidzot, turku ārsti pirmie sāka vakcinēt cilvēkus pret bakām.***Astronomija, evolūcijas teorija, antropoloģija, psihiatrija, optika, navigācija, ģeoloģija, arhitektūra, tirgusekonomika - arābi bija guvuši panākumus vissu zinātņu virzienos. Atcerēsimies, ka vairums lielāko zvaigžņu joprojām nes arābu nosaukumus. Kāpēc tad pirmā cilvēka, kas lidoja kosmosā, vārds nesākas ar prievārdu "al"? Kas notika ar pašu progresīvāko un dinamiskāk attīstošos planētas civilizāciju? Pagrimuma iemesli ir vienkārši: neefektīva valsts pārvalde (sākot no 11. gadsimta) un postošu karu virkne(krustneši, mongoļi, Rekonkista). Mongoļi deva vislielāko triecienu islama zinātnei, nodedzinot Bagdādilīdz pamatiem un iemetot "Gudrības nama" grāmatas Tigrā. Runā, ka pēc tam vēl sešus mēnešus upesūdeņi bija melni no grāmatu tintes.Pēc tam Austrumus iekaroja turki, nodibinot milzīgo Osmaņu impēriju. Iepriekšējais liberālisms tika aizmirsts,reliģija kļuva daudz mazāk iecietīga pret progresīvām zinātnes idejām. Āfrikā un Āzijā radās milzums sīku islama valstu, kurām nebija nekādu iespēju attīstīties uz senatnes lielo halifātu drupām. Ar Osmaņu impērijas sabrukumu galvenās arābu pasaules iezīmes kļuva sadrumstalotība, nabadzība un politisks sastingums -stāvoklis, no kura Austrumi nespēj iziet līdz pat šim laikam.P.S. No arābu vārda "sifr" (nulle, tukšs) ir radies latīņu vārds "cifra" (cipars) un franču "shifre", no kura ir radies jēdziens "šifrs". Al-Horezmi ir sarakstījis matemātisku traktātu "Grāmata par atjaunošanu un izmantošanu"- "Kitab al-džebr va al-mukaballa". No vārda "al-džebr" (vienādojumu pārveidošanas veids) radās "algebra".Beidzot, "algoritms" - ir atvasinājums no "Al-Horezmi". [Nu ja, un "al-hemi" - alķīmija, tā jau faktiski ir tā pati ķīmija].