Nedaudz par verdzību jaunajos laikos

Piedāvāju nelielu apskatu par vergiem un vergturiem modernā skatījumā.

Krievijas jaunā ieroču sistēma

Krievijas kompānija „Morinformsistema – Agat” (Моринформсистема – Aгат) sākusi aktīvu jauna spārnoto raķešu kaujas kompleksa, kas apveltīts ar milzīgu postošo spēku, mārketingu, vēsta aģentūra „Reuters”. Šo kaujas iekārtu var paslēpt standarta jūras kravas konteinerā, kas dod jebkuram tirdzniecības kuģim iespēju iznīcināt pat aviācijas bāzes kuģi. Pēc bruņojuma jomas ekspertu domām, sistēmas CLUB-K potenciālie pircēji ir Kremļa sabiedrotie Irāna un Venecuēla. Pastāv bažas, ka šie ar no pavadoņiem vadāmām raķetēm aprīkotie kompleksi, kurus atklāt ir ļoti sarežģīti, var nokļūt teroristisku grupējumu rokās.
„Iekārta CLUB-K piešķir iespējas dot precīzu triecienu no liela attāluma ar parastiem kuģiem, kurus var pārvietot uz jebkuru zemeslodes vietu, nepiesaistot uzmanību,” - uzsvēris žurnāla „Jane’s Defense Weekly” eksperts Roberts Hjūsons (Robert Hewson), kurš pirmais pievērsa uzmanību šīm raķešu iekārtām.
Reklāmas video, kas izvietots jaunā raķešu kompleksa ražotāja, koncerna „Моринформсистема – Aгат” interneta vietnē, rāda iedomātu tropu valsti, kurai no sauszemes, jūras un no gaisa uzbrūk naidīgi noskaņota kaimiņvalsts. Valsts, kas pakļauta uzbrukumam, gatavo atbildi, izvietojot vienu jūras konteineru uz kravas automašīnas, vienu uz dzelzceļa platformas un vienu uz kravas kuģa, rezultātā dodot postošu triecienu pretiniekam, iznīcinot viņa karakuģus, tankus un aerodromus.
„Tā ir pietiekami svaiga ideja – paslēpt raķešu iekārtu kravas konteinerā un nemanot pārvadāt to uz jebkuru vietu, - atzīmējis Hjūsons, kurš ir arī žurnāla „Jane’s Air-launched Weapons” redaktors. – Līdz šim neviens tā nav darījis.” Pēc Hjūsona novērtējuma, vienas iekārtas CLUB-K, kura ietilpst standarta 40 pēdu jūras kravas konteinerā un ir aprīkota ar zemes vai jūras palaišanas četrām spārnotajām raķetēm, cena var būt no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Jāpiebilst, ka reklāmas filmiņā iek demonstrēts, kā parasts jūras kravas konteiners ar iekārtu CLUB-K var tikt apslēpts starp citiem konteineriem uz parasta kuģa. Nepieciešamības gadījumā konteinera jumts paceļas, un četras spārnotās raķetes ir gatavas palaišanai.
Koncerna „Моринформсистема – Aгат” darbinieks, ar kuru aģentūrai „Reuters” izdevās sazināties pa telefonu, tikmēr atsacījās atbildēt uz jautājumiem par CLUB-K. Viņš paziņoja, ka firmai nav oficiāla pārstāvja, savukārt jautājumus nepieciešams iesūtīt rakstveidā, lai ar tiem varētu griezties pie uzņēmuma vadības.
Krievija ir otrs lielākais ieroču eksportētājs pasaulē. 2009. gadā tā pārdeva bruņojumu par 8,5 miljardiem ASV dolāru, tajā skaitā tādām valstīm kā Sīrija, Venecuēla, Alžīra un Ķīna. Krievijas bruņojuma pasūtījumu portfelis tiek vērtēts vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru apmērā.
Tikmēr Krievijas Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra eksperts Mihails Barabanovs atzīmējis, ka, viņaprāt, raķešu komplekss CLUB-K pagaidām atrodas izstrādes stadijā. „Par potenciālo klientu var kļūt jebkurš, kam patīk šī ideja, - uzsvēris Barabanovs, piebilstot - ir zināms, ka interesi par kompleksu CLUB-K izrāda Apvienotie Arābu Emirāti.”
Barabanovs tāpat atzīmējis, ka CLUB-K iestrādēs tiek izmantotas kompānijas „Novators” raķetes, kuras tiek uzskatītas par vienām no labākajām pasaulē. „Novators” ir attiecīgajās aprindās labi zināms Krievijas uzņēmums, kas nodarbojas ar pretzemūdeņu raķešu, klases „zeme-gaiss” raķešu, kā arī raķešu, kas palaižamas no zemūdenēm, ražošanu.
Vairāk informācijas: http://www.concern-agat.ru un http://svpressa.ru/society/article/25728/
Jūsu uzmanībai raķešu pielietojuma piemērs:

Ieskats 1917.gada boļševiku apvērsuma aizkulisēs

1. daļa



2.daļa



3.daļa

Video no Andra Buiķa lekcijām

Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Par zinātnes vēlēšanos mainīties from TeTV on Vimeo.

Izmaiņas vai konservatīvisms

Izmaiņas vai konservatīvisms from TeTV on Vimeo.

Cilvēka dzīvi nosaka cilvēka iekšējā pasaule

Cilvēka dzīvi nosaka civlēka iekšējā pasaule from TeTV on Vimeo.

Zinātniskā fantastika vai fantastiskā zinātne?

Stāsta profesors ANDRIS BUIĶIS

Jebkura zinātniskā fantastiska nobāl salīdzinājumā ar jaunajām idejām zinātnē. Īstā zinātniskā fantastika šobrīd atklājas zinātnē: ne tradicionālajā zinātnē, bet tās priekšējās līnijās, kur zinātne pienāk ļoti tuvu un saskaras ar neizzināto. Zinātnē šobrīd ļoti pārliecinoši ienāk jaunas idejas. Savulaik kopā ar Edisonu strādāja izgudrotājs Nikola Tesla, kuru šodien daudzi uzskata par ģeniālu. Kādā Vācijā izdotā grāmatā izlasīju: tikai tagad, pēc simts gadiem, mēs sākam saprast Teslas idejas…

Viena no idejām: elektroenerģiju var iegūt jebkurā telpas punktā un tā nav jāvada pa elektrības vadiem. Teslas pētījumus sponsorēja baņķieris Morgans, kurš, balstoties uz domu, ka elektrības vadiem būs vajadzīgs varš, bija nopircis vara raktuves. Un, kad viņš saprata Teslas idejas būtību, atņēma finansējumu un Teslas ideja uz simts gadiem tika apturēta. Tesla tolaik Koloradospringsā bija konstruējis iespaidīga izmēra iekārtu, kas pēdējo pārdesmit gadu laikā arvien biežāk tiek nopietni aprakstīta zinātnes vēsturē. Lai gan daudzi par to joprojām smejas.

Šobrīd, kad zinātnē tuvojas jaunu atklājumu laiks, tomēr spēkā ir paradokss, ka jauno pētījumu idejiskā bāze sakņojas pagātnē. Einšteins 20. gadsimta sākumā deva jaunas idejas fizikā. Sākotnēji tām bija pretestība, vēlāk tās pieņēma, un lielākoties visu 20. gadsimtu zinātnieku saime runāja apmēram vienā valodā: zinātnē valdīja viens priekšstatu kopums un šajos rāmīšos darbojās praktiski visi zinātnieki. Zinātnieku sabiedrība bija vienota. Bet vēlāk arvien vairāk un biežāk kāds apgalvoja, ka viņa eksperiments vai pieredze liecina, ka viens no fundamentālajiem pieņēmumiem ir nepareizs. Un šodien atkal sāk apstrīdēt Einšteinu. Piemēram, kaut vai Šipova teorijā, apgalvojot: Einšteina teorija nepilnīga, jo tajā nav ņemtas vērā vērpes kustības īpatnības, tādēļ Einšteina vienādojumiem jāliek klāt daži papildu vienādojumi.

Un, ja teorētiski un praktiski pierādīs torsionu lauku esamību, tas kardināli mainīs situāciju pasaulē. Ar ko Krievija šobrīd ir varena? Ar saviem energoresursiem, naftu. Bet, ja elektroenerģiju no torsionu lauka varēs iegūt jebkurā telpas punktā… Drīzumā vajadzētu parādīties jauniem patentiem, pie kuriem, esmu pārliecināts, strādā visās vadošajās valstīs. Tikai šo sacensību neafišē, tā notiek zem paklāja.

– Tātad, tikko būs radītas iekārtas, kurās izmantota jaunā tehnoloģija, kritīsies naftas un gāzes cena?

– Manuprāt, gudrākie naftas magnāti jau šobrīd kādu daļu no saviem ienākumiem velta pētījumiem jaunajās tehnoloģijās. Un vēl izmisīgi mēģina nokāst pēdējo lielo naftas peļņu. Vai mēs esam pārliecināti, ka zinām, kāpēc un par ko īsti karoja naftas lielvalstīs Kuveitā un Irākā? Pirms pārtrauc šos energoresursus izmantot, vēl var sapelnīt milzīgu naudu. Un nodrošināt sev kapitālu izrāvienam arī jaunajās tehnoloģijās. Vēl Klintona laikā es biju aizbraucis uz Moldāviju, kur ar torsionu enerģijām strādāja izgudrotājs Potapovs. Klintons Potapovam piešķīra prēmiju "Par izcilu ieguldījumu starptautiskā projektā "Ekonomiskā izdzīvošana, attīstība grūtajos apstākļos"". Un, kā neoficiāli dzirdēju, Amerikā Klintons personiski vadījis nopietnu enerģētikas pētījumu komisiju, kas, pieņemu, vairāk interesējusies tieši par jaunajām enerģijām. Ja saņem no Klintona godarakstu, tas nozīmē, ka ir kāds pasaules līmeņa sasniegums.

Un kas īpašs Potapova iekārtās? Potapovs apgalvo, ka ar viņa iekārtu var iegūt 150 līdz 400 procentiem enerģijas attiecībā pret to enerģijas daudzumu, kas tiek ieguldīts.

– Ja tā ir patiesībā, tad jau tas ir ģeniālāks izgudrojums nekā mūžīgais dzinējs!

– Jā. Bet, ja pieņemam, ka eksistē vēl viens spēka lauks – torsionu lauks, tas viss nostājas savā vietā. "No nekā" enerģiju nevar iegūt, enerģijas nezūdamības likums paliek spēkā, tikai paplašinātā nozīmē.

– Vai tiešām esat pārliecināts, ka cilvēce drīkst tērēt torsionu spēkus un tādējādi netiks grauts pasaules līdzsvars, harmonija?

– Es par to daudz esmu domājis. Tas ir tāpat kā sākumā ar radioaktivitāti. Mēs sākam darboties jaunā jomā un vēl nevaram pateikt, vai un cik bīstami tas var būt. Jābūt ļoti piesardzīgiem. Jo vērpe, rotācija iespējama gan vienā, gan otrā virzienā. Šipovs un Akimovs apgalvo: viens no vērpes virzieniem – pretējais pulksteņrādītāja virzienam – ir kaitīgs veselībai.

Vai mēs drīkstam torsionu enerģiju tērēt? Visā pasaulē slavenais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers novērtējis, kāds varētu būt šīs jaunās enerģijas lauka jeb torsionu lauka blīvums. Enerģiju var izteikt arī blīvuma vienībās. Piemēram, ūdens blīvums ir grams uz vienu kubikcentimetru vielas. Šobrīd visiem zināmā blīvākā viela ir atoma kodols: apmēram 10 trīspadsmitajā pakāpē jeb desmit triljonu gramu uz kubikcentimetru vielas. Lūk, ja torsionu lauka enerģijas blīvumu pārvērš vieliskā blīvumā, rezultāts ir šāds: desmit 95. pakāpē gramu uz kubikcentimetru. Tas ir vieninieks ar 95 nullēm.

– Tas ir cilvēka prātam neaptverams lielums.

– Patiesībā pret torsionu lauka enerģijas blīvumu mēs esam nevis sabiezinājumi, bet burbuļi – kaut kas ļoti gaisīgs.

Torsionu enerģijas blīvums ir grandiozs, un, lai mēs, visa cilvēce, apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības, mēs tik un tā no šīs enerģijas jūras paņemsim neiedomājami mazu kripatiņu. Bet, protams, te vēl daudz neizpētītā. Un šajos nezināmajos zinātnes laukos zinātnieks ceļo kā Odisejs: nonāc teiksmainā salā un nezini, kas tevi tur gaida. Ciklopi? Labi, ja vēl gadās amazones, tās vismaz ir skaistas. (Smejas.)

Varbūt ļoti daudz neveiksmju, kas mums bija jāpiedzīvo ar šīm jaunajām enerģijām, un visādas traģiskas lietas notika tādēļ, ka cilvēkos šobrīd vēl nav tik liela atbildības sajūta, lai mēs šīs jaunās, spēcīgās enerģijas būtu tiesīgi saņemt.

Kad Nobels izgudroja dinamītu, viņš teica: kad cilvēki ieraudzīs, cik dinamīts ir graujošs, pasaulē vairs nebūs iespējami kari. Viņš nenovērtēja cilvēku nesaprātīgumu… Tieši otrādi, jebkurš no valdniekiem iedomājās: "Ā, man tagad ir!", un sākās drausmīga spridzināšana. Un, kad ieguva atomenerģiju, sāka spridzināt atomumbas. Acīmredzot, ja iegūtu jaunos enerģijas veidus – torsionu enerģiju, cilvēce ar to rīkotos tikpat nesaprātīgi… Un varbūt tādēļ tā mums arī nedodas rokās un nedosies, kamēr cilvēce sevī ieaudzinās atbildību. Un man šķiet, ja cilvēcei neveidosies atbildība, tad to tiešām vistuvākajā laikā gaida kas līdzīgs apokalipsei, sāksies dažādas kataklizmas. Kaut vai tāpēc vien, ka esam neprātīgi piesārņojuši Zemi. Tās jau šodien notiek…

Es neredzu, ka cilvēcei būtu ilglaicīgas izdzīvošanas stratēģija un ka cilvēce darbotos atbildīgi. Pagaidām tā darbojas kā nesaprātīgs bērns vai pusaudzis.

Bet vai cilvēcei ir ilglaicīgas izdzīvošanas stratēģija? Civilizācija enerģētiski balstās uz naftu. Nafta zemeslodē ir galīgs daudzums un tās nav visur. Vai tas nav vēl briesmīgāk? Naftu šobrīd tērē ļoti negausīgi, arvien vairāk. Ko darīs mūsu bērnubērni un viņu bērni? Pienāks brīdis, kad energoresursu vairs nebūs. Mums ir jādomā par citiem enerģijas veidiem.

– Vecākās zinātnieku paaudzes vēsā un pat noliedzošā attieksme pret jaunajām teorijām zinātnē, jāsaka, ir saprotama, jo, tieši tradicionālās zinātnes patiesības pamatojot, viņi izstrādājuši zinātniskos darbus, par to saņēmuši prēmijas. Bet ko saka jaunie zinātnieki? Vai viņi ir gatavi saukt: "Un tomēr viņa griežas?"

– Cilvēka attieksme pret jauno, manuprāt, atkarīga nevis no gadu skaita, bet domāšanas. Pirms pāris dienām saņēmu vēstuli no kāda astronomijas skolotāja tepat no Rīgas. Kādā intervijā es ieminējos, ka pasaule ir lielāka, nekā mēs domājam. es to biju domājis filozofiskā nozīmē. Bet šis skolotājs man atsūtīja savus aprēķinus, kas, viņaprāt, pierādot, ka zinātnē pieņemtie Visuma novērtējumi esot nepareizi un Visums esot daudz lielāks, nekā pieņemts domāt. Es šos aprēķinus došu speciālistiem izpētei. Un, redzat, rakstītājs nav gados jauns cilvēks.

Jā, pie manis nāk studenti: gan biologi, gan fiziķi. Reiz kopā atnāca fiziķis un biologs un lūdza konsultāciju. Viņi gāja nevis pie bioloģijas vai fizikas profesora, bet pie manis – matemātiķa… Un es viņiem pastāstīju, ko zināju par šo specifisko jautājumu, ieteicu literatūru, un viņi aizgāja gandarīti. Pie manis bieži vēršas matemātikas studenti, līdz ierakstu manā grāmatā "Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam", kur viņi atraduši sev kaut ko interesantu. Viens no maniem studentiem īpaši pēta jaunākās zinātniskās teorijas, pieņēmumus, koncepcijas, arī tehnoloģijas un par to raksta.

Tomēr, vērtējot kopumā, jaunie zinātnes patiesības kopumā daudz vieglāk uzķer, viņos nav aizspriedumu. Redziet, es jau arī vairs neesmu jauns… Jāatzīst, savā ziņā esmu bijis ļoti laimīgs cilvēks. Dzīve nav bijusi viegla un zinātnieki nav bagāti dzīvojuši. Bet es visu mūžu esmu darījis to, ko man bijis interesanti darīt. Neesmu gan spēlējis pirmās lomas, un man arī nav bijusi interese to darīt. Esmu izjutis gandarījumu, ka varu darīt to, kas nes labumu manai valstij – Latvijai. Esmu tai piesaistīts ar ļoti ciešām saitēm: te dzīvojuši un apglabāti mani vecvecāki un vecāki, te aug mani bērni. Es gribu, lai Latvija nebūtu caurstaigājams gaitenis, kur avantūristi no Rietumiem un Austrumiem kārto savas rebes un latviešiem ierādīta otršķirīga loma.
[Pārpublicēts no LZA vēstneša 2004.g. 9.februāra]

Par Bībeles kodu

Tik rūpīga rokraksta pārrakstīšana daudzus pētniekus vedināja uz domu, ka tas satur kādu kodu jeb šifru. Sākot jau ar seru Īzaku Ņūtonu pētnieki vienmēr centušies šo mīklu atšķetināt, taču izdevās tas tiki datoru laikmetā.
Jau pirms vairākiem gadu desmitiem atzītais Toras pētnieks Veismandels atklāja, ka Pentateiha pamatā ir struktūra, kas noteiktos intervālos veido jaunus vārdus. Piemēram: Pirmās Mozus grāmatas Genesis 50.burts ir tāvs – žīdu T. Piecdesmt burtu tālāk atrodas vāvs, kas atbilst mūsu O. Vēl pēc 50 burtiem parādās rēšs – R, bet 50 burtu pēc tā – ālefs, tas ir A. Kopā no tiem veidojas vārds TORA. Tieši tas pats attieciāms arī uz Otru Mozus grāmatu Exodus. Vai tā varētu būt sagadīšanās?
1994.gadā profesors Ēlijāhu no Jaruzālemes Tehniskās augstskolas zinātniskajā žrnālā Statistical Science ( 9/1994.g. ) publicēja rakstu, kurā postulēja „konstantu burtu secību grāmatā Genesis.” Varbūtību, ka Veismandela atklātās likumsakarības varētu būt tikai sagadīšanās, viņi aprēķinājuši kā 1:10 000, bet citos gadījumos vēl mazāku.
Trīs citi žīdu statisiķi veica vēl sensacionālāku atklājumu: Toras tekstā ir iekodēti viņu tautas trīstūkstošgadu vēstures vārdi, vietas un notikumi. Burtu kārtībā var būt ievēroti vienādi intervāli, lasot no augšas uz leju, no lejas uz augšu, no labās puses uz kreiso vai otrādi, jebšu pa diagonāli. Taču to var atrast tikai ar datora palīdzību. Tas nozīmē, ka veselas tautas likteņa ceļš bija paredzēts jau pirms 3 500 gadiem!? Šo trīs zinātnieku darbs attiecās tikai un vienīgi uz pagātni. Viņi sastapās ar vārdiem Hasmoneji un Hanukka. Hanuka, Gaismas svētki, ir saistīti ar Hasmonejiem, kas vadīja sacelšanos pret sīriešiem. Tika atrasti arī vadoņu Cedekijas un Matenjas, kā arī 32 citu ievērojamu personu vārdi. Tādējādi radās pārliecība, ka Toras kods ietver sevī žīdu vēstures tādu kā datorprogrammu.
Vēlākos pētījumos tika mēģināts atrast arī norādes par jaunākiem vēstures notikumiem. Tika atrastas šādas norādes:
1. Līča karš – „uguns 3.šabatā ( 18.janvārī ),” „Sadams Huseins,” „ienaidnieks,” „karš,” „ krievu raķetes,” "Skad” – šie vārdi bija iešifrēti kādā 1.Mozus grāmatas vietā. Pilnā koda rindiņa skanēja: „Huseins izvēlējās kādu dienu.” Jaruzālemes matemātiķis Iļja Ripss noteica Persija līča kara sākumu trijas nedēļas iepriekš – to viņš atrada 1.Mozus grāmatas 14.nodaļā, kurā apraksta Ābrama karus ar apkārtējām ķēniņvalstīm. Te tika atrasts datums – „uguns trešajā Šebatā,” kas pēc senžīdu kalendāra atbilst 1991.gada 18.janvārim, kad Irāka izšāva savas pirmās Skad raķetes uz Izraēlu.
2. PSRS sabrukums – „sabrukums,” „komunisms,” „Krievija,” „Ķīna kā nākamā.”
3. Par Hitlera Vāciju – „Hitlers,” „noziedznieks,” „nacisti,” „ienaidnieks,” „asinspirts.”
4. Par Hirosimas atombombardēšanu – „atomholokausts,” „Japāna,” „5705 ( 1945.g.)."
5. Komētas ietriekšanās Jupiterā.
6. Ichaka Rabīna noslepkavošana.
7. Brāļu Kenediju noslepkavošana. Esot atrodams gan slepkavas Osvalda vārds, gan Osvalda nogalinātāja Rūbija vārds ar frāzi: „viņš nogalinās slepkavu.” Tai pašā matricā atrodams Dalasas vārds, kā arī brāļa Roberta Kenedija vārds kopā ar viņa slepkavas Sirhana uzvārdu un piezīmi: „otrs valdnieks tiks nogalināts.”

Vai tā varētu būt sagadīšanās? Matemātiskie aprēķini liecina, ka varbūtība nejauši izveidoties šādām burtu kombnācijām ir ārkārtīgi niecīga. Salīdzinājumam pētnieki pielietoja Toras koda metodi lineāriem tekstiem, piemēram, Tolstoja romānam „Karš un miers.” Rezultāti: pasaules literatūrā, izņemot Toru, nav atrodams neviens literārs darbs, kurā būtu konstatējams līdzīgs kods.

Maikla Drozņina eksperiments. Šis amerikāņu žurnālists mēģināja pielietot Toras kodu tuvākai nākotnei, lai pārbaudītu, vai to var izmantot arī nākotnes pareģošanai. Viņš ievadīja datorā toreizējā Izraēlas premjerministra Rabina vārdu, kuru dators tiešām arī atrada. Bet viņu pārņēma izbīlis, kad premjerministra vārds krustojās ar vārdiem „slepkava, kurš nogalinās”. Acīmredzot kāds gatavoja atentātu pret Rabīnu. Žurnālists vairākkārt mēģināja brīdināt politiķi, taču bez panākumiem. Viņa brīdinājumi palika neievēroti. 1995.gada 4. novembrī Ichāku Rabīnu nošāva reliģisks fanātiķis Amirs, kura vārdu pēctam arī atrada Torā. Bez tā bija vēl arī „Telaviva” un „5756 ( 1995./96. ). Tora to bija zinājusi.
Drozņins turpināja ielūkoties tuvākajā nākotnē. Pirms gaidāmajām Izraēlas parlamenta vēlēšanām, pārbaudot abu kandidātu Netanjahu un Peresa vārdus, viņš patiešām tekstā atrada vietu ar vārdiem „premjerministrs Netanjahu”, „protams, viņš tiks nogalināts”, „viņam atņēma dvēseli”, „noslepkavots”. Ar nelielu pārsvaru netanjahu uzvarēja vēlēšanās. Vai viņam lemts kļūt par atentāta upuri? Kas tad notiks? „Nākamais karš”, „tas notiks pēc premjerministra nāves”, „nākamais mirs”, - zināja teikt kods. Bija nosaukts 5756. ( 1995./96. ) gads kā „laiku beigas” kombinācijā ar vārdu „atomholokausts” un datums „29.eluls”( 13.septembris ).Bija identificēts arī „atomholokausta” mērķis: Torā atradās vārdi „atomieroči” un „Jaruzāleme”. Taču tur bija arī vārdi: „rakstu rullis – viņš to atvēra” – vai ar to bija domāts Bībeles kods?
Izmantojot premjerministra tēva Ben-Ciona Netenahu starpniecību, Drozņins kontaktējās ar Izraēlas valsts jauno vadītāju un brīdināja viņu, ka Izraēlu, iespējams, nopietni apdraud atentāts, kas novestu pie jau tā nestabilās situācijas Tuvajos Austrumos tālākas destabilizācijas. Iegūto informāciju žurnālists darīja zināmu Izraēlas slepenajam dienestam.
1996.gada 25.jūlijā Netanjahu bija paredzējis doties uz Ammānu, kas precīzi pasludināts Bībeles kodā ar vārdiem „premjerministrs Netanjahu”, „jūlijā uz Ammānu” un „9.abs” ( 25.jūlijs ), kas atrodami vienā apgabalā ar vārdiem „nāve”, „viņam tiek atņemta dvēsele”, „viņi nogalina” un trīs reizes vārds „nokavēts”. Iespējams, ka katastrofu tādējādi arī novērsa, jo Netanjahu vizīti Ammānā atcēla.
Nu bet Bībeles kods it kā brīdinot, ka apokalipse ir tikai „atlikta”, bet ne novērsta – karš un līdz ar to arī jaruzālemes iznīcināšana iespējama vēl divreiz: 2000. un 2006.gadā. Taču, kā mēs zinām tagad, nekas tāds nav noticis. Tomēr esot rakstīts „atomholokausts” un „laiku beigas” vienā vietā, bet turpat blakus arī – „kods izglābs”.
2000. gadā Drosņinam piešķirta antiNobela prēmijas laureāta nosaukums.

Rezumējums. Drozņins sarakstījis grāmatu „Bībeles kods”, kurā pierāda un pamato koda pastāvēšanu. Koda nozīme tālu pārsniedz vienkārša brīdinājuma funkciju. Drīzāk tas varētu saturēt informāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no katastrofas. Tādējādi Drozņins Toras kodu uzskata par augsti attīstītu tehnoloģisku produktu, datorprogrammu un interaktīvu datu banku.
Taču netrūkst arī zinātnieku, kas neatzīst koda pastāvēšanu.

Literatūra.
Michael Drosnin. Der Bibel Code. Tagad ir arī krievu tulkojums – Bibļeiskij kod. Moskva, Vagrius 2000.g.

Avoti.
Geniuss – 18.gs. zinātnieks, laikam jau žīds, no Viļņas. „Viss, kas bijis, ir vai līdz visu laiku beigām notiks, atrodams starp pirmo un pēdējo vecās Derības vārdu, kura paredz ne tikai vispārējos notikumus, bet arī atgadījumus katrai sugai un dzīvai būtnei no piedzimšanas līdz nāvei.”

Citāts no M.Drosņina grāmatas. „...Es pavadīju veselu nedēļu pie E.Ripsa, strādājot kopā pie datora. Es vēlējos, lai Ripss atrastu kodā kaut ko tādu, kas būtu saistīts ar aktuāliem pasaules notikumiem, vai ar mūsdienu zinātni, piemēram, norādi uz komētu, kura tieši tai laikā parādījās pie debesīm. Un katru reizi Ripss atrada informāciju, kuru es lūdzu, tā bija iekodēta Vecajā Derībā. Kad mēs pārbaudījām kontroles tekstu – „ Karu un mieru”- tur nekā tamlīdzīga nebija, bet Bībelē bija. Šīs nedēļas laikā, kā arī vēlāk – es biju Izraēlā vēl sešas reizes – atradās vispirms desmit, pēc tam simt, pēc tam ne mazāk kā tūkstoš pasaules notikumu, kuri bija iekodēti Bībelē. Es pats sāku veikt koda pētījumus un pārliecinājos par šifrētu pareģojumu eksistenci. Izrādījās, ka var ņemt jebkuras dienas New Jork Times vai Jarusalem Post jaunāko nimuru, un, ja notikumi, kuri pieminēti pirmajā lapaspusē, ir pietiekami nozīmīgi, tad ziņas par tiem noteikti atradīsies Piecu Mozus grāmatu tekstā, kurš uzrakstīts pirms trijiem tūkstošiem gadu. Šī šifrētā informācija katru reizi izrādījās tikpat precīza kā avīžu reportāžas. Vārdi, datumi, vietu nosaukumi – tas viss bija atrodams kaut kur Bībeles tekstā. Laiku pa laikam mēs atradām ziņas par notikumiem pirms tās tika publicētas avīzēs. Pusgadu pirms 1992.gada prezidenta vēlēšanām mēs zinājām, ka uzvarēs Bils Klintons – Bībelē blakus Klintona uzvārdam atradās viņa nākamais tituls – „prezidents””.

Kontakti ar Garu pasauli

Neliels ieskats Visuma svarīgākajos atklājumos

PSIHOFIZIKĀLIE FENOMENI UN FIZIKĀLĀ VAKUUMA TEORIJA

GENĀDIJS IVANOVIČS ŠIPOVS

Pēdējo gadu laikā laikraksti, radio, žurnāli un televīzija gandrīz ikdienas ziņo par parādībām, kas tiek dēvētas par anomālām. Mēs uzzinām par dažādiem notikumiem, kas atkārtojas, tie saistīti ar cilvēka psihi (gaišredzība, telekinēze, telepātija, teleportācija, levitācija, ekstrasensorika utt.). Visas šīs liecības dabas pētniekā rada aizsargreakciju „aizdomīgas skepses” veidā un visdrīzāk gan tas runā par esošo zinātnisko zināšanu ierobežotību.
Plašāks skatījums tiek piedāvāts autora izstrādātajā vispārējās relativitātes un fizikālā vakuuma teorijas programmā [1,2], kuras mērķis- apvienot Austrumu un Rietumu kultūru priekšstatus par ap mums esošo realitāti uz zinātniska pamata Kā izrādījās, fizikālā starpnieka lomu psihofizikas parādībās uzņēmušies primārie torsionu (vērpes) lauki [3], kam piemīt virkne neparastu īpašību, proti:
a) tie nepārnes enerģiju, bet pārnes informāciju;
b) torsionu (vērpes) signāla intensitāte ir vienāda jebkurā attālumā no avota;
c) torsionu (vērpes) signāla ātrums pārsniedz gaismas ātrumu;
d) torsionu (vērpes) signālam piemīt augsta caurkļūšanas spēja;
Visas šīs īpašības atklātas veicot vakuuma vienādojumu teorētisko analīzi, tās sakrīt ar fizikālā starpnieka īpašībām, kas savukārt noteiktas daudzos eksperimentālajos darbos [2,3].
Reliģioza satura grāmatas un seni filozofiski traktāti apgalvo, ka bez fiziskā ķermeņa cilvēkam vēl ir arī astrālais, mentālais u.c. ķermeņi, kurus veido „smalkās matērijas”, un kuri spēj saglabāt informāciju par cilvēku pat pēc viņa fiziskā ķermeņa nāves. Vakuuma teorija apstiprina šos priekšstatus, jo šajā teorijā bez mums jau zināmajiem realitātes četriem līmeņiem- ciets ķermenis, šķidrums, gāze un elementārdaļiņas, eksistē smalko pasauļu fiziskās īpašības aprakstoši objekti, šīs īpašības saistītas ar cilvēka apziņu. Medicīnas darbiniekam tas nozīmē, ka tikai fiziskā ķermeņa ārstēšana nebūs veiksmīga slimībās, kuras rodas tālab, ka traucējumi ir smalkajos ķermeņos.

SEPTIŅI REALITĀTES LĪMEŅI.

Viens no būtiskākajiem vakuuma teorijas rezultātiem ir psihofizikālo fenomenu sistematizēšana atbilstoši sekojošiem fiziskās realitātes septiņiem līmeņiem:
1. ciets ķermenis- zeme;
2. šķidrums- ūdens;
3. gāze- gaiss;
4. plazma- uguns;
5. fiziskais vakuums- ēters;
6. sākotnējie torsionu lauki [1]- apziņas lauks [4];
7. absolūtais „Nekas”- Dievišķā monāde.
Tiešām- esošā zinātniskā un tehniskā literatūra atspoguļo galvenokārt šobrīd sasniegto zināšanu līmeni par pirmajiem četriem realitātes līmeņiem, kurus apskata kā četrus vielas fāžu stāvokļus. Visas mums zināmās fizikas teorijas, sākot no Ņūtona mehānikas un beidzot ar mūsdienu fundamentālajām fizikālo mijiedarbību teorijām, nodarbojas ar teorētisku un eksperimentālu cietvielu, šķidrumu, gāzu, dažādu lauku un elementārdaļiņu uzvedības izpēti.
Pēdējos divdesmit gados paātrinātā tempā parādās fakti, kuri norāda, ka eksistē vēl divi līmeņi- primārais vērpes (griešanās) lauks vai „apziņas lauks” [4] jebšu informācijas lauks un Absolūtā „Nekas” lauks. Šos līmeņus daudzi pētnieki atzinuši kā realitātes līmeņus, uz kuriem bāzējušās cilvēcei sen zudušās tehnoloģijas. Tādās tehnoloģijās realitātes izpētes pamata metode ir meditācija, atšķirībā no refleksijas, ko izmanto kā esošās pasaules izpētes metodi objektīvajā fizikā.
Divi augšējie līmeņi, ieskaitot daļiņu un vakuuma līmeni, veido „subjektīvo fiziku”, jo te galvenais faktors dažādām parādībām zemākajos līmeņos ir apziņa ( jogu lidošana, telekinēze, gaišredzība, parapsiholoģija, Uri Hellera eksperimenti u.c.). Galvenā enerģija, kas darbojas augšējos līmeņos- psihiskā enerģija, kuru mums nāksies apgūt tuvākajā nākotnē, un kurai acīmredzami ir svarīga loma medicīnas jautājumos. Patreiz vairāk kā 120 valstu zinātnieki nodarbojas ar intensīvu otrā līmeņa izpēti. Tam radīti zinātniskie centri, aprīkoti ar mūsdienīgām iekārtām un izstrādātas zinātniskās programmas, piemēram, Transcendentālās Mahariši Mheš Jogas [4] meditācijas programma, kas ļauj iegūt reālus, pietiekoši iespaidīgus sasniegumus daudzās cilvēku dzīves nozarēs- veselības aprūpē, mācībās, ekoloģijā, zinātnē u.c. Šie sasniegumi pārliecinoši parāda, ka materiālā un ideālistiskā, matērijas un apziņas, zinātnes un reliģijas pretnostatīšana, kas dziļi sakņojas otrajā līmenī, būtiski ierobežo mūsu priekšstatus par realitāti. Visdrīzāk visi šie pretstati veido dialektisku vienību visos realitātes līmeņos un vienlaikus dažādās pakāpēs izpaužas vienā vai otrā situācijā. Saprotams, ka bez triju augšējo līmeņu uzskaites pasaules aina izrādīsies nepilnīga. Vēl vairāk, notiek mūsdienu fizikas likumu izpētes metožu saplūšana ar „tīro zināšanu” iegūšanu, cilvēka apziņai mijiedarbojoties ar Apziņas Lauku (Šis termins ņemts no žurnāla „ Sovremennaja nauka i Vedičeskije znaņija”[4] ). Tas saskaņā ar Mahariši- Hagelina zinātnisko programmu [5], ir vienots avots gan dabaszinātņu likumiem, gan sabiedrības likumiem [6]. Tālab ar psihofiziku (subfiziku) tiek saprastas parādības, kuru galvenais iemesls kā izrādās ir cilvēka apziņa, bet galvenā tehnoloģija- meditācija.

MEDITĀCIJA.

Austrumos pirms vairākiem tūkstošiem gadu radās pilnīgi neparasts ( no rietumu zinātnes viedokļa) realitātes izzināšanas veids- meditācija. Speciālas metodikas rezultātā cilvēks, kas nodarbojas ar meditāciju, var mērķtiecīgi paplašināt savas apziņas mijiedarbības lauku ar Informācijas Lauku (Apziņas Lauku), kura izplatītājs ir primārais torsionu (vērpes)lauks [1], un tādējādi iegūt zināšanas par ap mums esošo pasauli.
1972. gadā indiešu filozofs un fiziķis Maharaši Mahešs Joga ASV nodibināja starptautisku universitāti meditācijas praktiskajai pielietošanai dažādās mūsdienu sabiedrības dzīves nozarēs: medicīnā, zinātnē, ekonomikā.
Mahariši un daudzie viņa sekotāji izmanto meditācijas metodiku un zināšanas no senās vēdu zinātnes- Ajūrvēdas, saskaņā ar kuru Apziņas Lauks potenciāli satur visu informāciju par realitāti. Šī transcendentālās meditācijas programma (TM programma) guvusi plašu atzinību un izplatību visā pasaulē, tālab tikušas atvērtas daudzas filiāles dažādās valstīs, ieskaitot Krieviju. ASV katrā trešajā koledžā un universitātē ir fakultāte, kas nodarbojas ar pētījumiem TM programmas ietvaros.
80- to gadu vidū Mahariši universitātes fizikas fakultāti vadīja Hārvardas universitātes abolvents D. Hagelins, kurš pirms tam dažus gadus bija strādājis kā teorētiķis Eiropas elementārdaļiņu laboratorijā un bija pazīstams ar saviem darbiem par vienotā lauka teoriju un superstīgu teoriju.
D. Hagelins apgalvo, ka Mahariši Vienotā Lauka Tehnoloģija atver cilvēka apziņu tiešai pieredzei – saplūstot apzinošajam prātam ar vienoto lauku- Apziņas Lauku, kas nosaka visus dabas likumus.
Pētījumi rāda, ka „Tīrajai Apziņai” , kas nepieciešama, lai mijiedarbotos ar Vienoto Lauku, ir raksturīgi četri pamata stāvokļi, kuri atšķiras no apziņas stāvokļa nomodā, miegā vai dziļā miegā. Apmēram 25 valstu 500 zinātniskajām grupām 200 universitātēs ir dokumentāli pierādījumi neapšaubāmajai TM programmas lietderībai tādās nozarēs kā psiholoģija, fizioloģija un socioloģija. Cilvēkiem, kas nodarbojas ar transcendentālo meditāciju, uzlabojas veselība, tie kļūst attapīgāki, paaugstinās radošais potenciāls, uz labo pusi izmainās tikumība.
TM programmas gala mērķis ir visu vai vairuma ļaužu cilvēciskā saprāta pacelšana līdz Vienotā Lauka līmenim. Tiek gaidīts, ka tādā gadījumā cilvēce sāks dzīvot harmonijā ar dabas likumiem, pie tam slimu cilvēku skaits strauji samazināsies. Vienotā Lauka tehnoloģija aicina izmainīt mūsdienu antiekoloģisko industriālo tehnoloģiju, un galu galā „radīt paradīzi uz Zemes”.

CILVĒKA SEPTIŅI ĶERMEŅI.

Pastāv atšķirīga cilvēka smalko ķermeņu klasifikācija. Piemēram, pēc Barbaras Brennanas uzskatiem 7 tādi ķermeņi [7] ir saistīti ar katru no septiņām pamata čakrām. Autors pieturas pie nedaudz citas klasifikācijas, uzskatot, ka no septiņiem cilvēka ķermeņiem viens ir fiziskais, bet pārējie seši ir saistīti ar smalko pasauli, t.i., fizikālais šo ķermeņu datu pārraidītājs ir torsionu (vērpes)lauks.
Vakuuma teorijā eksistē divu veidu torsionu lauki, kuri kvalitatīvi atšķiras viens no otra:
1) primārie torsionu (vērpes)lauki- lauki, kuriem nepiemīt enerģija, bet tie ir spējīgi pārnest informāciju;
2) sekundārie torsinu (vērpes) lauki, kas veidojas no materiālajiem objektiem.
Pamatojoties uz zināšanu kopumu, kas iegūts pētot ezoteriskos un reliģiozos traktātus, var secināt, ka ēteriskais, astrālais un mentālais ķermenis ir formējušies no otrējiem torsionu laukiem, t.i., tie radīti no atomāri- molekulārās fiziskā ķermeņa struktūras. Pārējie smalkie ķermeņi- kauzālais, dvēsele un gars ir veidoti no pirmējiem torsionu laukiem un nepastarpināti mijiedarbojas ar apziņas lauku. Smalko ķermeņu kopums veido cilvēka apziņu, tālab apziņai piemīt nelokāla daba, t.i., tā nav lokalizēta cilvēka galvā, par to liecina daudzskaitlīgie cilvēku, kas bijuši klīniskajā nāvē, apziņas pētījumi. [8,9]

VAKUUMA TEORIJA UN SENĀS MĀCĪBAS.

Daudzi senie Austrumu filozofijas traktāti apgalvo, ka visa esošā avots ir tukša telpa vai vakuums mūsdienu izpratnē. Zinātnes attīstība zinātniekus novedusi pie tieši tāda pat priekšstata par jebkura veida matērijas avotu un tas savukārt veidoja pamatu piektā- realitātes vakuuma stāvokļa (pēc cietvielas, šķidruma, gāzes un plazmas) līmeņa izpētei, pamatojoties uz mūsdienu matemātisko aparātu un jaunām pilnīgām iekārtām.
Jau 20.gs. sākumā, radot Maksvela- Diraka kvantu elektrodinamiku no vienas puses un Einšteina gravitācijas teoriju no otras, teorētiskajā fizikā kā izpētes objekts parādījās jauns realitātes līmenis- fizikālais vakuums, pie tam būtībā dažādas teorijas piedāvāja dažādus priekšstatus par to. Ja Einšteina teorijā vakuums tiek skatīts kā tukša četrdimensiju laiktelpa, ko raksturo Rīmana ģeometrija, tad Maksvela- Diraka elektrodinamikā vakuums (globāli neitrāls) ir kā sava veida „buljons, kas vārās”, sastāvošs no virtuālām daļiņām- elektroniem un antidaļiņām- pozitroniem.
Turpmākā kvantu lauka teorijas attīstība parādīja, ka visu kvantu lauku pamatstāvoklis- fizikālais vakuums- veido ne tikai virtuālos elektronus un pozitronus, bet arī visas citas zināmās daļiņas un antidaļiņas, kas atrodas virtuālā stāvoklī.
Lai apvienotu šos divus atšķirīgos priekšstatus par vakuumu, Einšteins izvirzīja programmu, kas ieguva vienotā lauka teorijas nosaukumu. Teorētiskajā fizikā, kas pievēršas šim jautājumam, tikušas noformulētas divas globālas idejas, kas piedāvā veidot vienotu pasaules ainu: tā ir Rīmana, Kliforda un Einšteina programma, saskaņā ar kuru „..fiziskajā pasaulē nenotiek nekas, izņemot telpas liekuma izmaiņas, kas iespējams, ir pakļautas nepārtrauktības likumam”[10], un Heizenberga programma, kas piedāvā visas matērijas daļiņas veidot no spina daļiņām ½ [11]. Apvienojot šīs divas programmas, grūtības, pēc pazīstamā teorētiķa, Einšteina skolnieka Džona Vīlera domām, rodas tālab, ka „.. doma par spina jēdziena iegūšanu tikai no vienas klasiskās ģeometrijas liekas esam tikpat neiespējama, cik sen jēgu zaudējusī dažu iepriekšējo gadu pētnieku cerība atvasināt kvantu teoriju no relativitātes teorijas.” [12]. Vīlers šos vārdus teicis 1960. gadā, lasot fizikas lekcijas Enriko Fermi vārdā nosauktajā Starptautiskajā skolā. Tad viņš vēl nezināja, ka jau tajā laikā bija sākušies spīdošie Penrouza darbi, kuri parāda, ka tieši spinori var būt klasiskās ģeometrijas pamatā, un, ka tieši tie nosaka laika- telpas topoloģiskās un ģeometriskās īpašības, tādas kā, piemēram, tās dimensija un signatūra. [13]. Tāpēc jaunā pasaules aina, pēc autora domām, var tikt atrasta tikai apvienojot Rīmana Kliforda-Einšteina-Heizenberga- Penrouza programmas ar neskaitāmajiem fenomeniem, kas neiederas mūsdienu zinātniskajos priekšstatos.
Tagad kļūst skaidrs, ka Vienotā Lauka Teorijas programma ir pāraugusi Fizikā lā Vakuuma Teorijā, kas ir aicināta skaidrot ne tikai objektīvās fizikas, bet arī psihofizikālās parādības.
Šobrīd pastāv bagātīgs faktiskais materiāls, attiecināms uz psihofizikālajām parādībām, taču pamatīga teorētiskā pamatojuma šajos, pat ņemot vērā Hāgelina [4-6], darbus, nav joprojām. Jebkuri mēģinājumi skaidrot esošos faktus atrauti no mūsdienu zinātnes nevar tikt uzskatīti par veiksmīgiem, jo realitāte pastāv kā vienots veselums, bet psihofizika, no vienas puses un mūsdienu fizika no otras, ir kā viena veseluma dažādas šķautnes.
Šajā darbā tika parādīts, ka dažas psihofizikālo parādību kopīgās īpašības ( piemēram, informācijas pārraide ātrāk par gaismu), ir atvedināmas no fizikālā vakuuma teorijas [1,2,14]. Šī teorija ir dabisks fizikas zinātnes attīstības rezultāts un tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka tieši psihofizikālās parādības ir ievērojams arguments apkopojot mūsdienu fizikas teorijas.
Eksperimenti rāda, ka psihofizikas galvenais instruments ir cilvēka apziņa, kas ir spējīga „pieslēgties” primārajam vērpes laukam (vai Vienotajam Apziņas Laukam) un caur to iedarboties uz „rupjajiem” realitātes līmeņiem- plazmu, gāzi, šķidrumu un cietvielu. Diezgan ticami, ka vakuumā eksistē kritiskie punkti (bifurkācijas punkti), kuros visi realitātes līmeņi izpaužas vienlaikus virtuālo tēlu veidā. Pietiek ar nenozīmīgām iedarbībām uz šiem „apziņas lauka” kritiskajiem punktiem, lai notikumu attīstība novestu pie tā, ka no vakuuma dzimst vai nu cieti ķermeņi, vai šķidrumi, gāzes utt. Priekšmetu teleportācijas parādības eksistence norāda uz šo iespēju- „ aiziešanu vakuumā” un „dzimšanu no vakuuma” pie kam ne tikai elementārdaļiņu un antidaļiņu līmenī, tas iespējams arī daudz sarežģītākiem fizikālajiem objektiem, kas ietver sevī milzīgu, sakārtotu šo daļiņu sakopojumu. Svarīgi atzīmēt, ka bez gravitācijas un elektromagnētiskā lauka, fizikālā vakuuma teorija īpašu lomu iedala apziņas laukam, kura fizikālais pārnesējs ir inerces lauks (torsionu lauks).
Šis fizikālais lauks rada inerces spēkus, kas iedarbojas uz jebkuru matērijas veidu tās universāluma dēļ. Nav izslēgts, ka telekinēzes parādība ( dažādu priekšmetu pārvietošana ar psihofizikālo spēku) ir skaidrojama ar cilvēka spēju uzbudināt vai ierosināt fizikālo vakuumu priekšmeta tuvumā tā, ka rodas lauki un inerces spēki, kas izsauc priekšmeta kustību.
Autors izsaka cerību, ka tieši fizikālā vakuuma teorija izrādīsies tas zinātniskais pamats, kurš ļaus mums izskaidrot tik mīklainas parādības kā psihofizikas parādības.

CILVĒKA KOSMISKĀ EVOLŪCIJA.

Fizikālā vakuuma teorija liek mums pārskatīt matērijas un apziņas saattiecināšanu, prioritāti dodot apziņai kā jebkura reāla procesa radošajam sākumam. Pasauļu un vielas, no kā tā sastāv, radīšana sākas ar Absolūto „Nekas” no potenciālā matērijas stāvokļa- fizikālā vakuuma bez jebkādas sākotnējās matērijas. Iespējamo pasauļu skaits šādā situācijā ir bezgalīgs, tāpēc augstākajai apziņai- Absolūtajam „Nekas” radīšanas procesā nepieciešami brīvprātīgi palīgi, kurus tas pats rada „pēc sava vaiga un līdzības”. Šo palīgu mērķis- pastāvīga pašpilnveidošanās un evolūcija. Evolūcijas pakāpieni veidoti atbilstoši septiņu līmeņu realitātes shēmai, kas rodama fizikālā vakuuma teorijā, tāpēc evolūcija nozīmē virzīšanos pa kāpnēm uz augšu uz smalkajiem vakuuma un bezvakuuma realitātes līmeņiem. Šis mērķis apvieno visus palīgus, lai gan tie atrodas uz dažādiem evolūcijas kāpņu pakāpieniem. Jo augstākā līmenī atrodas palīgs, jo tuvāk tas atrodas Absolūtajam „Nekas” gan savās informatīvajās gan radošajās iespējās. Produktīviem palīgiem šīs radošās iespējas ir tik kolosālas, ka tie ir spējīgi radīt izpaustā stāvoklī zvaigžņu sistēmas un saprātīgas būtnes, līdzīgas mums.
Mūsu planētas cilvēks, iespējams, ir augsta līmeņa palīgu-radītāju vai radītāja radīts. Un mūsu, tāpat kā visa pasaulē esošā, uzdevums- palīdzēt Absolūtajam „Nekas” tā radošajā darbā. Tas, kuram tajā veicas, šī darba procesā arī pakāpjas augšup pa evolūcijas kāpnēm, kļūstot brīvs un gūstot arvien vairāk un vairāk iespēju radošajai darbībai.

NOSLĒGUMS.

Kopsavilkumā, var atzīmēt, ka tradicionālie psihologu priekšstati par cilvēku ir ierobežoti, jo neņem vērā smalkās fiziskās matērijas, kas saistītas ar fizisko ķermeni. Mūsdienu skatījums uz ap mums esošo pasauli prasa jaunas, efektīvākas pieejas, lai varētu izpētīt psihofizikālās parādības, kas pamatotas ar jaunākajām teorētiskajām izstrādnēm dabaszinātnēs. Vislielāko interesi šajā ziņā raisa fizikālā vakuuma teorija [1], kas pareģo smalko pasauļu, saistītu ar cilvēka psihi, eksistenci.

LITERATŪRA.


1. Шипов Г.И. Теория физического вакуума. М.. Н-Т Центр. 1993, 362 с.

2. Акимов А.Е. Эвристическое обсуждение проблемы поиска
лальнодеПствип. EGS - концепция. М.. 1991. 63 с. Препр. МНТЦ ВЕНТ:
№7А.

3. Акимов А.Е. Шипов Г. И. Торсионные поля и их экспсрцмсшалыюс
проявление. М" 1995. 53 с. Препр. МИТПФ АЕН: №4.

4. Hagelin J.S. Modern Science and Vedic Science, v.3. №1. 1989,
р.З-72.

5. Hagelin J.S. Achieving World Peace Throiiglia New Science and
Technology. Maharishi Jnter.Univer. Press, Fail-field, 1992.

6. Hageliii J.S., Herriott S.R. Unified Field Based Economiccs.
Maharishi Jnter.Univer. Press, Fail-field, 1991.

7. Бренпан Б. Руки света, С-П6. 1995.

8. Коротков К. Свет после жизни, С-П6, 1994.

9. Lorinier D. Whole in One. Penguin Books Lid, England. 1990.

10. Клиффорд // Альберт Эйнштейн и теория гравитации. М.. Мир. 1979.
С.36-46.

11. Heisenberg W. // Rev. Mod. Phys. 1957. Vol. 29. P. 269.

12. Уплер Дж. Гравитация, нейтрино и Вселенная. М.. Изд-во пностр.
лит. 1962. 153 с.

13. Пенроуз P., Риндлер В. Спиноры и пространство-время. Т. 1. М..
Мир. 1987.

14. Шипов Г. И. Явления психофизики п теория физического вакуума. В:
Сб. "Сознание и физический мир" под ред. А.Е. Акимова. ИАЯ М.. 1995.
с.35.

Citas dimensijas eksistē

Atradu vienu senu rakstu portālā www.eniostudija.lv, kas manuprāt joprojām ir interesants.
Piedāvāju Jūsu uzmanībai šo informāciju. Intervija notika 2001 gadā.

Latvijas Zinātnes un dialoga centra direktors Prof. Dr. habil. math. Andris Buiķis jau vairāk kā trīsdesmit gadu velta uzmanību zinātnes vispārīgām, to vidū strīdīgām, problēmām, arī ezotēriem jautājumiem.

Izdevniecība «Madris» ir laidusi klajā Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, Latvijas Universitātes profesora Andra Buiķa grāmatu «Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam». Zinātnieks ir arī Vācijas Lietišķās matemātikas un mehānikas biedrības (GAMM), Amerikas Matemātikas biedrības (AMS) un Latvijas Matemātikas biedrības (LMB) biedrs.

Andris Buiķis ir izstrādājis oriģinālas matemātiskas metodes parciālajiem diferenciālvienādojumiem, organizējis ap desmit starptautisku konferenču, referējis vairāk kā 50 starptautiskās konferencēs, vairākkārt lasījis lekcijas dažādās ārzemju universitātēs. Viņš ir autors aptuveni 200 publikācijām matemātikā, daudziem enciklopēdiju un publicistiskiem rakstiem.

Saruna ar progresīvo zinātnieku Andri Buiķi Zinātņu Akadēmijas augstceltnes viņa kabinetā bija patiesi interesanta, jo aizskārām savulaik ar ierastajām zinātnes metodēm neizskaidrojamas parādības.



- Tas, kas pirms desmit gadiem bija mistika, tagad ir psihofizika vai kvantu fizika vai vēl kaut kas... Cik lielā mērā tā var teikt, un, ja tā, tad zinātne šobrīd atrodas zīdaiņa līmenī...

- Tā es negribētu teikt. Es gribētu atsaukties uz Spinozu, kurš teica - ja mēs iedomājamies tumšu sienu un mūsu izzinātais ir kā gaismas aplis, tad, jo tas kļūst lielāks, jo lielāka kļūst aploce, ap kuru šis gaismas aplis saskaras ar tumsu. Tātad jo vairāk mēs izzinām, jo vairāk jautājumu rodas. Tā varētu teikt, jo visas modernās tehnoloģijas, kaut vai diktofons manā priekšā, ir zinātnes pētījumu auglis. Cits jautājums ir, vai ir pareiza sabalansētība starp tehnoloģisko (materiālo) un garīgo. No otras puses, ir taisnība, ka daudzas lietas, kas ir mistika, zinātnisko pētījumu ceļš pārvērš par zinātnes pētījumu objektu. Ja mēs XIX gadsimta sākumā iedomātos radioaparātu vai televīziju, kad vienā mirklī uzzinām, kas notiek otrajā pasaules malā, tas, neapšaubāmi, tā laika cilvēkiem būtu licies kā mistika, kā neiespējamas lietas. Jaunais sākumā vienmēr liekas pārsteidzošs, bet vēlāk mēs sakām, ka tā ir labi saprotama lieta, kuru varam izskaidrot.



- Jūs esat speciālists torsionu lauku jomā...

- Es neteiktu, ka esmu speciālists torsionu lauku teorijā, jo tā tomēr ir fizikas nozare, es esmu matemātiskās modelēšanas speciālists, un šajā sfērā man nākas saskarties ar ļoti daudzām nozarēm, tajā skaitā fiziku. Bet es varu teikt, ka torsionu lauki ir mans hobijs kopš 1998. gada, kad šeit bija gan teorijas pamatlicējs G. Šipovs, gan vairāku lietišķo virzienu pārstāvis, institūta direktors A. Akimovs, kas izraisīja milzīgu sabiedrības interesi. Bet akadēmiskā vide to uzņēma diezgan rezervēti. Bija arī psiholoģiskais aspekts, jo auditorija visu teikto uztvēra emocionāli, kas nav raksturīgs zinātnieku aprindām. Daudzi to nespēja pieņemt un teica, ka tas ir šarlatānisms. Ko nozīmē šarlatāns? Tas ir galīgi neizglītots neprofesionālis, kas mēģina tēlot gudru. Bet šie cilvēki ir ieguvuši akadēmiskos grādus arī klasiskās fizikas nozarēs. Saukt viņus par šarlatāniem nozīmē parādīt emocionālu attieksmi, nevis zinātniski analītisku pieeju. Tā tas notika - fiziķi teica, ka tur nav ko pētīt - tas ir šarlatānisms. Mani tas ieinteresēja, un es ar Akimova kungu uzturu regulārus kontaktus. Argumentācija, ko toreiz teica, ir novecojusi. Akimovs stāsta, ka vairākos virzienos - enerģētikā, veselības aizsardzībā, metalurģijā jau ir komerciālie produkti, tos pārdod, tie ir nopērkami. Trīs gadu laikā ir daudz kas noticis.



- Kā jūs skaidrosiet, kas ir torsionu lauki, cilvēkam, kas neko par tādiem nav dzirdējis?

- Tas ir tāpat kā salīdzināt: braukt automašīnā pa ceļu vai vizināties karuselī, kur notiek rotācija. Ir principiāla atšķirība starp rotācijas kustību un cita veida kustību. Rotācijas kustība ir pieejama jebkurā līmenī, sākot ar elementārdaļiņām, kurām rotācijas kustības analogs ir spins un beidzot ar galaktikām, kurām redzami šie «spirāliskie zari» - tātad no mikropasaules līdz megapasaulei. Šie ir pētījumi, ko par pētījumiem īsti nosaukt nevar, jo tie netiek finansēti - tie notiek hobija līmenī. Līgatnē, piemēram, jau otro sezonu strādā šajā hobija līmenī konstruēta siltumiekārta. Praktiķi atzīst, ka tā ir gan kompakta, gan ekoloģiski tīra, gan efektīva - tā simtprocentīgi elektroenerģiju pārvērš siltuma enerģijā. Visās šajās iekārtās ir rotācijas princips. Līgatnē, piemēram, elektromagnētiskais lauks (parastā trīsfāzu maiņstrāva) caurtekošam šķidrumam (šajā gadījumā ūdenim), kurš tālāk plūst pa radiatoriem, piešķir rotācijas kustību, kas visu pārvērš siltumā.



- Nesen profesors Ignatenko šajā pat mājā arī īsumā pievērsās torsionu laukiem. Domu torsiona lauki griežas pulksteņrādītāja virzienā, bet datoru, mobilo tālruņu utt. pretēji, kas rada negatīvu iedarbību. Vai tā ir?

- Tiešām rotāciju var iedomāties divos virzienos - Saules virzienā un pretēji, par to runājam arī grāmatā. G. Šipovs un A. Akimovs izsakās mazliet piesardzīgi, viņi saka, ka labie un kreisie lauki - pozitīvie un negatīvie lauki - vieni tiešām var iedarboties stimulējoši, otri - kaitīgi. Tādā nozīmē tas būtu pareizi. Es pieļauju, ka tehniskām iekārtām tā ir, lai gan tur ir svarīga dažādu faktoru mijiedarbība. Akimovam ir aparatūra, ar kuru var to mērīt. Un, ja var mērīt, tad tas ir punkts, no kura sākās eksaktās zinātnes. Mēs izmērām un tad varam šo procesu pētīt. Pirms trijiem gadiem viņi neatveda līdzi šo aparatūru, kas nāca par labu skeptiķiem. Tas nav zinātnieka cienīgi pateikt, ka tur nav ko pētīt, nav vērts nodarboties. Zinātnes vēsturē tā ir bijis simtiem reižu - lielākā daļa saka, ka tās ir muļķības, tie ir īpatņi, bet vēlāk izrādās, ka tie ir bijuši ģeniālākie cilvēki, kuri apsteiguši laiku.



- Mēs dzīvojam četru dimensiju telplaikā. It kā ir atklātas jau 11 dimensijas...

- Klasiskā nozīmē, no Einšteina teorijas, ceturtā dimensija ir laiks. Es nerunāšu par eksotiskām teorijām, bet par tā saucamo superstīgu teoriju, ko fiziķu vairākums atzīst par cerīgāko un kas ir mēģinājums apvienot šobrīd visus zināmos laukus. Fizika ir ļoti smagā situācijā. Par to gan netiek plaši runāts, kaut gan par to būtu ļoti nopietni jārunā, jo fizikā nav vienota, nepretrunīga apraksta mikropasaulei un makropasaulei. Mikropasauli - elementārdaļiņu līmenī, atomārā līmenī apraksta kvantu mehānika. Savukārt Einšteina teorija apraksta makropasauli, to, ko mēs spējam uztvert un pasauli visa Visuma mērogā - megapasauli. Šo divu teoriju pamatprincipi viens ar otru ir pretrunā. To nesaku es, to saka izcili šodienas zinātnieki. Mums ir pazīstami četru spēku lauki: gravitācijas lauks, elektromagnētisms un vājo un stipro kodolspēku lauki. Superstīgu teorija cenšas vienotā nepretrunīgā teorijā apvienot šos četrus spēku laukus. Un šai superstīgu teorijai tik tiešām ir šīs desmit vai 11 dimensijas. Tā ir teorija, uz kuru vairākums fiziķu cer. Es uz šo teoriju kā visu aprakstošu vairs neceru - ja viņi runā par četru spēku lauku apvienošanu, tad šobrīd, 2001. gadā, pētījumi kosmoloģijā par paātrinātu Visuma izplešanos jau liecina, ka jābūt vēl vienam - piektajam spēku laukam. Tātad šī superstīgu teorija ir nepietiekama, jo tā šobrīd cenšas aptvert tikai četrus laukus. Bet pat šī teorija, kad izdosies to formulēt, liecinās, ka pastāv citas dimensijas. Tiesa, tiek runāts, ka pārējās telpas dimensijas ir kaut kā sarotētas vai sarullētas un to izmēri ir daži milimetri, bet runājot principiāli - šīs dimensijas ir!



- Varbūt lidojošo šķīvīši neierodas no tālām planētām, bet no tepat esošas daudzdimensiju telpas?

- Var būt gan tā, gan tā. Daudzi zinātnieki par šo fenomenu joprojām saka, ka tas nav nopietni. Piecdesmitajos gados Amerikā tika nodibināta komisija, kuru vadīja kāds fiziķis, bet viņa vietnieks biologs vēlāk rakstīja presei, ka viņš vienpersoniski uzrakstījis, ka šis fenomens neeksistē, jo tā bijusi vienošanās ar to laiku ASV valdību. Pie varas esošie cilvēki uzskata, ka ir lietderīgi šo informāciju slēpt. Es kopā ar ģimeni biju Vācijā, kur 1990. gadā lasīju lekcijas. Tad mēs arī novērojām šādu objektu - tas bija grandiozs, apmēram puskilometru liels, ar prožektoriem atsevišķos punktos. Tas pilnīgā klusumā pārvietojās virs pilsētas un atstāja satriecošu iespaidu. Pēc tam avīzē lasīju, ka to bija redzējuši tūkstošiem cilvēku, sākot no Francijas un aptuveni līdz Alpu kalniem. Tātad es arī esmu šādu fenomenu redzējis. Bet cilvēku, kas to nav redzējuši, skepsi es varu attaisnot. Taču jo fantastiskāka parādība, jo ar lielāku interesi tā būtu jāpēta.