trešdiena, 2010. gada 14. aprīlis

Ieskats 1917.gada boļševiku apvērsuma aizkulisēs

1. daļa



2.daļa



3.daļa

Video no Andra Buiķa lekcijām

Fragmenti no filmas “Cilvēks ir stereotipi”

Par zinātnes vēlēšanos mainīties from TeTV on Vimeo.



Izmaiņas vai konservatīvisms

Izmaiņas vai konservatīvisms from TeTV on Vimeo.


Cilvēka dzīvi nosaka cilvēka iekšējā pasaule

Cilvēka dzīvi nosaka civlēka iekšējā pasaule from TeTV on Vimeo.

Zinātniskā fantastika vai fantastiskā zinātne?

Stāsta profesors ANDRIS BUIĶIS

Jebkura zinātniskā fantastiska nobāl salīdzinājumā ar jaunajām idejām zinātnē. Īstā zinātniskā fantastika šobrīd atklājas zinātnē: ne tradicionālajā zinātnē, bet tās priekšējās līnijās, kur zinātne pienāk ļoti tuvu un saskaras ar neizzināto. Zinātnē šobrīd ļoti pārliecinoši ienāk jaunas idejas. Savulaik kopā ar Edisonu strādāja izgudrotājs Nikola Tesla, kuru šodien daudzi uzskata par ģeniālu. Kādā Vācijā izdotā grāmatā izlasīju: tikai tagad, pēc simts gadiem, mēs sākam saprast Teslas idejas…

Viena no idejām: elektroenerģiju var iegūt jebkurā telpas punktā un tā nav jāvada pa elektrības vadiem. Teslas pētījumus sponsorēja baņķieris Morgans, kurš, balstoties uz domu, ka elektrības vadiem būs vajadzīgs varš, bija nopircis vara raktuves. Un, kad viņš saprata Teslas idejas būtību, atņēma finansējumu un Teslas ideja uz simts gadiem tika apturēta. Tesla tolaik Koloradospringsā bija konstruējis iespaidīga izmēra iekārtu, kas pēdējo pārdesmit gadu laikā arvien biežāk tiek nopietni aprakstīta zinātnes vēsturē. Lai gan daudzi par to joprojām smejas.

Šobrīd, kad zinātnē tuvojas jaunu atklājumu laiks, tomēr spēkā ir paradokss, ka jauno pētījumu idejiskā bāze sakņojas pagātnē. Einšteins 20. gadsimta sākumā deva jaunas idejas fizikā. Sākotnēji tām bija pretestība, vēlāk tās pieņēma, un lielākoties visu 20. gadsimtu zinātnieku saime runāja apmēram vienā valodā: zinātnē valdīja viens priekšstatu kopums un šajos rāmīšos darbojās praktiski visi zinātnieki. Zinātnieku sabiedrība bija vienota. Bet vēlāk arvien vairāk un biežāk kāds apgalvoja, ka viņa eksperiments vai pieredze liecina, ka viens no fundamentālajiem pieņēmumiem ir nepareizs. Un šodien atkal sāk apstrīdēt Einšteinu. Piemēram, kaut vai Šipova teorijā, apgalvojot: Einšteina teorija nepilnīga, jo tajā nav ņemtas vērā vērpes kustības īpatnības, tādēļ Einšteina vienādojumiem jāliek klāt daži papildu vienādojumi.

Un, ja teorētiski un praktiski pierādīs torsionu lauku esamību, tas kardināli mainīs situāciju pasaulē. Ar ko Krievija šobrīd ir varena? Ar saviem energoresursiem, naftu. Bet, ja elektroenerģiju no torsionu lauka varēs iegūt jebkurā telpas punktā… Drīzumā vajadzētu parādīties jauniem patentiem, pie kuriem, esmu pārliecināts, strādā visās vadošajās valstīs. Tikai šo sacensību neafišē, tā notiek zem paklāja.

– Tātad, tikko būs radītas iekārtas, kurās izmantota jaunā tehnoloģija, kritīsies naftas un gāzes cena?

– Manuprāt, gudrākie naftas magnāti jau šobrīd kādu daļu no saviem ienākumiem velta pētījumiem jaunajās tehnoloģijās. Un vēl izmisīgi mēģina nokāst pēdējo lielo naftas peļņu. Vai mēs esam pārliecināti, ka zinām, kāpēc un par ko īsti karoja naftas lielvalstīs Kuveitā un Irākā? Pirms pārtrauc šos energoresursus izmantot, vēl var sapelnīt milzīgu naudu. Un nodrošināt sev kapitālu izrāvienam arī jaunajās tehnoloģijās. Vēl Klintona laikā es biju aizbraucis uz Moldāviju, kur ar torsionu enerģijām strādāja izgudrotājs Potapovs. Klintons Potapovam piešķīra prēmiju "Par izcilu ieguldījumu starptautiskā projektā "Ekonomiskā izdzīvošana, attīstība grūtajos apstākļos"". Un, kā neoficiāli dzirdēju, Amerikā Klintons personiski vadījis nopietnu enerģētikas pētījumu komisiju, kas, pieņemu, vairāk interesējusies tieši par jaunajām enerģijām. Ja saņem no Klintona godarakstu, tas nozīmē, ka ir kāds pasaules līmeņa sasniegums.

Un kas īpašs Potapova iekārtās? Potapovs apgalvo, ka ar viņa iekārtu var iegūt 150 līdz 400 procentiem enerģijas attiecībā pret to enerģijas daudzumu, kas tiek ieguldīts.

– Ja tā ir patiesībā, tad jau tas ir ģeniālāks izgudrojums nekā mūžīgais dzinējs!

– Jā. Bet, ja pieņemam, ka eksistē vēl viens spēka lauks – torsionu lauks, tas viss nostājas savā vietā. "No nekā" enerģiju nevar iegūt, enerģijas nezūdamības likums paliek spēkā, tikai paplašinātā nozīmē.

– Vai tiešām esat pārliecināts, ka cilvēce drīkst tērēt torsionu spēkus un tādējādi netiks grauts pasaules līdzsvars, harmonija?

– Es par to daudz esmu domājis. Tas ir tāpat kā sākumā ar radioaktivitāti. Mēs sākam darboties jaunā jomā un vēl nevaram pateikt, vai un cik bīstami tas var būt. Jābūt ļoti piesardzīgiem. Jo vērpe, rotācija iespējama gan vienā, gan otrā virzienā. Šipovs un Akimovs apgalvo: viens no vērpes virzieniem – pretējais pulksteņrādītāja virzienam – ir kaitīgs veselībai.

Vai mēs drīkstam torsionu enerģiju tērēt? Visā pasaulē slavenais amerikāņu fiziķis Džons Vīlers novērtējis, kāds varētu būt šīs jaunās enerģijas lauka jeb torsionu lauka blīvums. Enerģiju var izteikt arī blīvuma vienībās. Piemēram, ūdens blīvums ir grams uz vienu kubikcentimetru vielas. Šobrīd visiem zināmā blīvākā viela ir atoma kodols: apmēram 10 trīspadsmitajā pakāpē jeb desmit triljonu gramu uz kubikcentimetru vielas. Lūk, ja torsionu lauka enerģijas blīvumu pārvērš vieliskā blīvumā, rezultāts ir šāds: desmit 95. pakāpē gramu uz kubikcentimetru. Tas ir vieninieks ar 95 nullēm.

– Tas ir cilvēka prātam neaptverams lielums.

– Patiesībā pret torsionu lauka enerģijas blīvumu mēs esam nevis sabiezinājumi, bet burbuļi – kaut kas ļoti gaisīgs.

Torsionu enerģijas blīvums ir grandiozs, un, lai mēs, visa cilvēce, apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības, mēs tik un tā no šīs enerģijas jūras paņemsim neiedomājami mazu kripatiņu. Bet, protams, te vēl daudz neizpētītā. Un šajos nezināmajos zinātnes laukos zinātnieks ceļo kā Odisejs: nonāc teiksmainā salā un nezini, kas tevi tur gaida. Ciklopi? Labi, ja vēl gadās amazones, tās vismaz ir skaistas. (Smejas.)

Varbūt ļoti daudz neveiksmju, kas mums bija jāpiedzīvo ar šīm jaunajām enerģijām, un visādas traģiskas lietas notika tādēļ, ka cilvēkos šobrīd vēl nav tik liela atbildības sajūta, lai mēs šīs jaunās, spēcīgās enerģijas būtu tiesīgi saņemt.

Kad Nobels izgudroja dinamītu, viņš teica: kad cilvēki ieraudzīs, cik dinamīts ir graujošs, pasaulē vairs nebūs iespējami kari. Viņš nenovērtēja cilvēku nesaprātīgumu… Tieši otrādi, jebkurš no valdniekiem iedomājās: "Ā, man tagad ir!", un sākās drausmīga spridzināšana. Un, kad ieguva atomenerģiju, sāka spridzināt atomumbas. Acīmredzot, ja iegūtu jaunos enerģijas veidus – torsionu enerģiju, cilvēce ar to rīkotos tikpat nesaprātīgi… Un varbūt tādēļ tā mums arī nedodas rokās un nedosies, kamēr cilvēce sevī ieaudzinās atbildību. Un man šķiet, ja cilvēcei neveidosies atbildība, tad to tiešām vistuvākajā laikā gaida kas līdzīgs apokalipsei, sāksies dažādas kataklizmas. Kaut vai tāpēc vien, ka esam neprātīgi piesārņojuši Zemi. Tās jau šodien notiek…

Es neredzu, ka cilvēcei būtu ilglaicīgas izdzīvošanas stratēģija un ka cilvēce darbotos atbildīgi. Pagaidām tā darbojas kā nesaprātīgs bērns vai pusaudzis.

Bet vai cilvēcei ir ilglaicīgas izdzīvošanas stratēģija? Civilizācija enerģētiski balstās uz naftu. Nafta zemeslodē ir galīgs daudzums un tās nav visur. Vai tas nav vēl briesmīgāk? Naftu šobrīd tērē ļoti negausīgi, arvien vairāk. Ko darīs mūsu bērnubērni un viņu bērni? Pienāks brīdis, kad energoresursu vairs nebūs. Mums ir jādomā par citiem enerģijas veidiem.

– Vecākās zinātnieku paaudzes vēsā un pat noliedzošā attieksme pret jaunajām teorijām zinātnē, jāsaka, ir saprotama, jo, tieši tradicionālās zinātnes patiesības pamatojot, viņi izstrādājuši zinātniskos darbus, par to saņēmuši prēmijas. Bet ko saka jaunie zinātnieki? Vai viņi ir gatavi saukt: "Un tomēr viņa griežas?"

– Cilvēka attieksme pret jauno, manuprāt, atkarīga nevis no gadu skaita, bet domāšanas. Pirms pāris dienām saņēmu vēstuli no kāda astronomijas skolotāja tepat no Rīgas. Kādā intervijā es ieminējos, ka pasaule ir lielāka, nekā mēs domājam. es to biju domājis filozofiskā nozīmē. Bet šis skolotājs man atsūtīja savus aprēķinus, kas, viņaprāt, pierādot, ka zinātnē pieņemtie Visuma novērtējumi esot nepareizi un Visums esot daudz lielāks, nekā pieņemts domāt. Es šos aprēķinus došu speciālistiem izpētei. Un, redzat, rakstītājs nav gados jauns cilvēks.

Jā, pie manis nāk studenti: gan biologi, gan fiziķi. Reiz kopā atnāca fiziķis un biologs un lūdza konsultāciju. Viņi gāja nevis pie bioloģijas vai fizikas profesora, bet pie manis – matemātiķa… Un es viņiem pastāstīju, ko zināju par šo specifisko jautājumu, ieteicu literatūru, un viņi aizgāja gandarīti. Pie manis bieži vēršas matemātikas studenti, līdz ierakstu manā grāmatā "Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam", kur viņi atraduši sev kaut ko interesantu. Viens no maniem studentiem īpaši pēta jaunākās zinātniskās teorijas, pieņēmumus, koncepcijas, arī tehnoloģijas un par to raksta.

Tomēr, vērtējot kopumā, jaunie zinātnes patiesības kopumā daudz vieglāk uzķer, viņos nav aizspriedumu. Redziet, es jau arī vairs neesmu jauns… Jāatzīst, savā ziņā esmu bijis ļoti laimīgs cilvēks. Dzīve nav bijusi viegla un zinātnieki nav bagāti dzīvojuši. Bet es visu mūžu esmu darījis to, ko man bijis interesanti darīt. Neesmu gan spēlējis pirmās lomas, un man arī nav bijusi interese to darīt. Esmu izjutis gandarījumu, ka varu darīt to, kas nes labumu manai valstij – Latvijai. Esmu tai piesaistīts ar ļoti ciešām saitēm: te dzīvojuši un apglabāti mani vecvecāki un vecāki, te aug mani bērni. Es gribu, lai Latvija nebūtu caurstaigājams gaitenis, kur avantūristi no Rietumiem un Austrumiem kārto savas rebes un latviešiem ierādīta otršķirīga loma.
[Pārpublicēts no LZA vēstneša 2004.g. 9.februāra]