Tik rūpīga rokraksta pārrakstīšana daudzus pētniekus vedināja uz domu, ka tas satur kādu kodu jeb šifru. Sākot jau ar seru Īzaku Ņūtonu pētnieki vienmēr centušies šo mīklu atšķetināt, taču izdevās tas tiki datoru laikmetā.
Jau pirms vairākiem gadu desmitiem atzītais Toras pētnieks Veismandels atklāja, ka Pentateiha pamatā ir
struktūra, kas noteiktos intervālos veido jaunus vārdus. Piemēram: Pirmās Mozus grāmatas Genesis 50.burts ir tāvs – žīdu T. Piecdesmt burtu tālāk atrodas vāvs, kas atbilst mūsu O. Vēl pēc 50 burtiem parādās rēšs – R, bet 50 burtu pēc tā – ālefs, tas ir A. Kopā no tiem veidojas vārds TORA. Tieši tas pats attieciāms arī uz Otru Mozus grāmatu Exodus. Vai tā varētu būt sagadīšanās?
1994.gadā profesors Ēlijāhu no Jaruzālemes Tehniskās augstskolas zinātniskajā žrnālā Statistical Science ( 9/1994.g. ) publicēja rakstu, kurā postulēja „konstantu burtu secību grāmatā Genesis.” Varbūtību, ka Veismandela atklātās likumsakarības varētu būt tikai sagadīšanās, viņi aprēķinājuši kā 1:10 000, bet citos gadījumos vēl mazāku.
Trīs citi žīdu statisiķi veica vēl sensacionālāku atklājumu: Toras tekstā ir iekodēti viņu tautas trīstūkstošgadu vēstures vārdi, vietas un notikumi. Burtu kārtībā var būt ievēroti vienādi intervāli, lasot no augšas uz leju, no lejas uz augšu, no labās puses uz kreiso vai otrādi, jebšu pa diagonāli. Taču to var atrast tikai ar datora palīdzību. Tas nozīmē, ka veselas tautas likteņa ceļš bija paredzēts jau pirms 3 500 gadiem!? Šo trīs zinātnieku darbs attiecās tikai un vienīgi uz pagātni. Viņi sastapās ar vārdiem Hasmoneji un Hanukka. Hanuka, Gaismas svētki, ir saistīti ar Hasmonejiem, kas vadīja sacelšanos pret sīriešiem. Tika atrasti arī vadoņu Cedekijas un Matenjas, kā arī 32 citu ievērojamu personu vārdi. Tādējādi radās pārliecība, ka Toras kods ietver sevī žīdu vēstures tādu kā datorprogrammu.
Vēlākos pētījumos tika mēģināts atrast arī norādes par jaunākiem vēstures notikumiem. Tika atrastas šādas norādes:
1. Līča karš – „uguns 3.šabatā ( 18.janvārī ),” „Sadams Huseins,” „ienaidnieks,” „karš,” „ krievu raķetes,” "Skad” – šie vārdi bija iešifrēti kādā 1.Mozus grāmatas vietā. Pilnā koda rindiņa skanēja: „Huseins izvēlējās kādu dienu.” Jaruzālemes matemātiķis Iļja Ripss noteica Persija līča kara sākumu trijas nedēļas iepriekš – to viņš atrada 1.Mozus grāmatas 14.nodaļā, kurā apraksta Ābrama karus ar apkārtējām ķēniņvalstīm. Te tika atrasts datums – „uguns trešajā Šebatā,” kas pēc senžīdu kalendāra atbilst 1991.gada 18.janvārim, kad Irāka izšāva savas pirmās Skad raķetes uz Izraēlu.
2. PSRS sabrukums – „sabrukums,” „komunisms,” „Krievija,” „Ķīna kā nākamā.”
3. Par Hitlera Vāciju – „Hitlers,” „noziedznieks,” „nacisti,” „ienaidnieks,” „asinspirts.”
4. Par Hirosimas atombombardēšanu – „atomholokausts,” „Japāna,” „5705 ( 1945.g.)."
5. Komētas ietriekšanās Jupiterā.
6. Ichaka Rabīna noslepkavošana.
7. Brāļu Kenediju noslepkavošana. Esot atrodams gan slepkavas Osvalda vārds, gan Osvalda nogalinātāja Rūbija vārds ar frāzi: „viņš nogalinās slepkavu.” Tai pašā matricā atrodams Dalasas vārds, kā arī brāļa Roberta Kenedija vārds kopā ar viņa slepkavas Sirhana uzvārdu un piezīmi: „otrs valdnieks tiks nogalināts.”
Vai tā varētu būt sagadīšanās? Matemātiskie aprēķini liecina, ka varbūtība nejauši izveidoties šādām burtu kombnācijām ir ārkārtīgi niecīga. Salīdzinājumam pētnieki pielietoja Toras koda metodi lineāriem tekstiem, piemēram, Tolstoja romānam „Karš un miers.” Rezultāti: pasaules literatūrā, izņemot Toru, nav atrodams neviens literārs darbs, kurā būtu konstatējams līdzīgs kods.
Maikla Drozņina eksperiments. Šis amerikāņu žurnālists mēģināja pielietot Toras kodu tuvākai nākotnei, lai pārbaudītu, vai to var izmantot arī nākotnes pareģošanai. Viņš ievadīja datorā toreizējā Izraēlas premjerministra Rabina vārdu, kuru dators tiešām arī atrada. Bet viņu pārņēma izbīlis, kad premjerministra 
vārds krustojās ar vārdiem „slepkava, kurš nogalinās”. Acīmredzot kāds gatavoja atentātu pret Rabīnu. Žurnālists vairākkārt mēģināja brīdināt politiķi, taču bez panākumiem. Viņa brīdinājumi palika neievēroti. 1995.gada 4. novembrī Ichāku Rabīnu nošāva reliģisks fanātiķis Amirs, kura vārdu pēctam arī atrada Torā. Bez tā bija vēl arī „Telaviva” un „5756 ( 1995./96. ). Tora to bija zinājusi.
Drozņins turpināja ielūkoties tuvākajā nākotnē. Pirms gaidāmajām Izraēlas parlamenta vēlēšanām, pārbaudot abu kandidātu Netanjahu un Peresa vārdus, viņš patiešām tekstā atrada vietu ar vārdiem „premjerministrs Netanjahu”, „protams, viņš tiks nogalināts”, „viņam atņēma dvēseli”, „noslepkavots”. Ar nelielu pārsvaru netanjahu uzvarēja vēlēšanās. Vai viņam lemts kļūt par atentāta upuri? Kas tad notiks? „Nākamais karš”, „tas notiks pēc premjerministra nāves”, „nākamais mirs”, - zināja teikt kods. Bija nosaukts 5756. ( 1995./96. ) gads kā „laiku beigas” kombinācijā ar vārdu „atomholokausts” un datums „29.eluls”( 13.septembris ).Bija identificēts arī „atomholokausta” mērķis: Torā atradās vārdi „atomieroči” un „Jaruzāleme”. Taču tur bija arī vārdi: „rakstu rullis – viņš to atvēra” – vai ar to bija domāts Bībeles kods?
Izmantojot premjerministra tēva Ben-Ciona Netenahu starpniecību, Drozņins kontaktējās ar Izraēlas valsts jauno vadītāju un brīdināja viņu, ka Izraēlu, iespējams, nopietni apdraud atentāts, kas novestu pie jau tā nestabilās situācijas Tuvajos Austrumos tālākas destabilizācijas. Iegūto informāciju žurnālists darīja zināmu Izraēlas slepenajam dienestam.
1996.gada 25.jūlijā Netanjahu bija paredzējis doties uz Ammānu, kas precīzi pasludināts Bībeles kodā ar vārdiem „premjerministrs Netanjahu”, „jūlijā uz Ammānu” un „9.abs” ( 25.jūlijs ), kas atrodami vienā apgabalā ar vārdiem „nāve”, „viņam tiek atņemta dvēsele”, „viņi nogalina” un trīs reizes vārds „nokavēts”. Iespējams, ka katastrofu tādējādi arī novērsa, jo Netanjahu vizīti Ammānā atcēla.
Nu bet Bībeles kods it kā brīdinot, ka apokalipse ir tikai „atlikta”, bet ne novērsta – karš un līdz ar to arī jaruzālemes iznīcināšana iespējama vēl divreiz: 2000. un 2006.gadā. Taču, kā mēs zinām tagad, nekas tāds nav noticis. Tomēr esot rakstīts „atomholokausts” un „laiku beigas” vienā vietā, bet turpat blakus arī – „kods izglābs”.
2000. gadā Drosņinam piešķirta antiNobela prēmijas laureāta nosaukums.
Rezumējums. Drozņins sarakstījis grāmatu „Bībeles kods”, kurā pierāda un pamato koda pastāvēšanu. Koda nozīme tālu pārsniedz vienkārša brīdinājuma funkciju. Drīzāk tas varētu saturēt informāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no katastrofas. Tādējādi Drozņins Toras kodu uzskata par augsti attīstītu tehnoloģisku produktu, datorprogrammu un interaktīvu datu banku.
Taču netrūkst arī zinātnieku, kas neatzīst koda pastāvēšanu.
Literatūra.
Michael Drosnin. Der Bibel Code. Tagad ir arī krievu tulkojums – Bibļeiskij kod. Moskva, Vagrius 2000.g.
Avoti.
Geniuss – 18.gs. zinātnieks, laikam jau žīds, no Viļņas. „Viss, kas bijis, ir vai līdz visu laiku beigām notiks, atrodams starp pirmo un pēdējo vecās Derības vārdu, kura paredz ne tikai vispārējos notikumus, bet arī atgadījumus katrai sugai un dzīvai būtnei no piedzimšanas līdz nāvei.”
Citāts no M.Drosņina grāmatas. „...Es pavadīju veselu nedēļu pie E.Ripsa, strādājot kopā pie datora. Es vēlējos, lai Ripss atrastu kodā kaut ko tādu, kas būtu saistīts ar aktuāliem pasaules notikumiem, vai ar mūsdienu zinātni, piemēram, norādi uz komētu, kura tieši tai laikā parādījās pie debesīm. Un katru reizi Ripss atrada informāciju, kuru es lūdzu, tā bija iekodēta Vecajā Derībā. Kad mēs pārbaudījām kontroles tekstu – „ Karu un mieru”- tur nekā tamlīdzīga nebija, bet Bībelē bija. Šīs nedēļas laikā, kā arī vēlāk – es biju Izraēlā vēl sešas reizes – atradās vispirms desmit, pēc tam simt, pēc tam ne mazāk kā tūkstoš pasaules notikumu, kuri bija iekodēti Bībelē. Es pats sāku veikt koda pētījumus un pārliecinājos par šifrētu pareģojumu eksistenci. Izrādījās, ka var ņemt jebkuras dienas New Jork Times vai Jarusalem Post jaunāko nimuru, un, ja notikumi, kuri pieminēti pirmajā lapaspusē, ir pietiekami nozīmīgi, tad ziņas par tiem noteikti atradīsies Piecu Mozus grāmatu tekstā, kurš uzrakstīts pirms trijiem tūkstošiem gadu. Šī šifrētā informācija katru reizi izrādījās tikpat precīza kā avīžu reportāžas. Vārdi, datumi, vietu nosaukumi – tas viss bija atrodams kaut kur Bībeles tekstā. Laiku pa laikam mēs atradām ziņas par notikumiem pirms tās tika publicētas avīzēs. Pusgadu pirms 1992.gada prezidenta vēlēšanām mēs zinājām, ka uzvarēs Bils Klintons – Bībelē blakus Klintona uzvārdam atradās viņa nākamais tituls – „prezidents””.
