sestdiena, 2009. gada 7. novembris

PSIHOFIZIKĀLIE FENOMENI UN FIZIKĀLĀ VAKUUMA TEORIJA

GENĀDIJS IVANOVIČS ŠIPOVS

Pēdējo gadu laikā laikraksti, radio, žurnāli un televīzija gandrīz ikdienas ziņo par parādībām, kas tiek dēvētas par anomālām. Mēs uzzinām par dažādiem notikumiem, kas atkārtojas, tie saistīti ar cilvēka psihi (gaišredzība, telekinēze, telepātija, teleportācija, levitācija, ekstrasensorika utt.). Visas šīs liecības dabas pētniekā rada aizsargreakciju „aizdomīgas skepses” veidā un visdrīzāk gan tas runā par esošo zinātnisko zināšanu ierobežotību.
Plašāks skatījums tiek piedāvāts autora izstrādātajā vispārējās relativitātes un fizikālā vakuuma teorijas programmā [1,2], kuras mērķis- apvienot Austrumu un Rietumu kultūru priekšstatus par ap mums esošo realitāti uz zinātniska pamata Kā izrādījās, fizikālā starpnieka lomu psihofizikas parādībās uzņēmušies primārie torsionu (vērpes) lauki [3], kam piemīt virkne neparastu īpašību, proti:
a) tie nepārnes enerģiju, bet pārnes informāciju;
b) torsionu (vērpes) signāla intensitāte ir vienāda jebkurā attālumā no avota;
c) torsionu (vērpes) signāla ātrums pārsniedz gaismas ātrumu;
d) torsionu (vērpes) signālam piemīt augsta caurkļūšanas spēja;
Visas šīs īpašības atklātas veicot vakuuma vienādojumu teorētisko analīzi, tās sakrīt ar fizikālā starpnieka īpašībām, kas savukārt noteiktas daudzos eksperimentālajos darbos [2,3].
Reliģioza satura grāmatas un seni filozofiski traktāti apgalvo, ka bez fiziskā ķermeņa cilvēkam vēl ir arī astrālais, mentālais u.c. ķermeņi, kurus veido „smalkās matērijas”, un kuri spēj saglabāt informāciju par cilvēku pat pēc viņa fiziskā ķermeņa nāves. Vakuuma teorija apstiprina šos priekšstatus, jo šajā teorijā bez mums jau zināmajiem realitātes četriem līmeņiem- ciets ķermenis, šķidrums, gāze un elementārdaļiņas, eksistē smalko pasauļu fiziskās īpašības aprakstoši objekti, šīs īpašības saistītas ar cilvēka apziņu. Medicīnas darbiniekam tas nozīmē, ka tikai fiziskā ķermeņa ārstēšana nebūs veiksmīga slimībās, kuras rodas tālab, ka traucējumi ir smalkajos ķermeņos.

SEPTIŅI REALITĀTES LĪMEŅI.

Viens no būtiskākajiem vakuuma teorijas rezultātiem ir psihofizikālo fenomenu sistematizēšana atbilstoši sekojošiem fiziskās realitātes septiņiem līmeņiem:
1. ciets ķermenis- zeme;
2. šķidrums- ūdens;
3. gāze- gaiss;
4. plazma- uguns;
5. fiziskais vakuums- ēters;
6. sākotnējie torsionu lauki [1]- apziņas lauks [4];
7. absolūtais „Nekas”- Dievišķā monāde.
Tiešām- esošā zinātniskā un tehniskā literatūra atspoguļo galvenokārt šobrīd sasniegto zināšanu līmeni par pirmajiem četriem realitātes līmeņiem, kurus apskata kā četrus vielas fāžu stāvokļus. Visas mums zināmās fizikas teorijas, sākot no Ņūtona mehānikas un beidzot ar mūsdienu fundamentālajām fizikālo mijiedarbību teorijām, nodarbojas ar teorētisku un eksperimentālu cietvielu, šķidrumu, gāzu, dažādu lauku un elementārdaļiņu uzvedības izpēti.
Pēdējos divdesmit gados paātrinātā tempā parādās fakti, kuri norāda, ka eksistē vēl divi līmeņi- primārais vērpes (griešanās) lauks vai „apziņas lauks” [4] jebšu informācijas lauks un Absolūtā „Nekas” lauks. Šos līmeņus daudzi pētnieki atzinuši kā realitātes līmeņus, uz kuriem bāzējušās cilvēcei sen zudušās tehnoloģijas. Tādās tehnoloģijās realitātes izpētes pamata metode ir meditācija, atšķirībā no refleksijas, ko izmanto kā esošās pasaules izpētes metodi objektīvajā fizikā.
Divi augšējie līmeņi, ieskaitot daļiņu un vakuuma līmeni, veido „subjektīvo fiziku”, jo te galvenais faktors dažādām parādībām zemākajos līmeņos ir apziņa ( jogu lidošana, telekinēze, gaišredzība, parapsiholoģija, Uri Hellera eksperimenti u.c.). Galvenā enerģija, kas darbojas augšējos līmeņos- psihiskā enerģija, kuru mums nāksies apgūt tuvākajā nākotnē, un kurai acīmredzami ir svarīga loma medicīnas jautājumos. Patreiz vairāk kā 120 valstu zinātnieki nodarbojas ar intensīvu otrā līmeņa izpēti. Tam radīti zinātniskie centri, aprīkoti ar mūsdienīgām iekārtām un izstrādātas zinātniskās programmas, piemēram, Transcendentālās Mahariši Mheš Jogas [4] meditācijas programma, kas ļauj iegūt reālus, pietiekoši iespaidīgus sasniegumus daudzās cilvēku dzīves nozarēs- veselības aprūpē, mācībās, ekoloģijā, zinātnē u.c. Šie sasniegumi pārliecinoši parāda, ka materiālā un ideālistiskā, matērijas un apziņas, zinātnes un reliģijas pretnostatīšana, kas dziļi sakņojas otrajā līmenī, būtiski ierobežo mūsu priekšstatus par realitāti. Visdrīzāk visi šie pretstati veido dialektisku vienību visos realitātes līmeņos un vienlaikus dažādās pakāpēs izpaužas vienā vai otrā situācijā. Saprotams, ka bez triju augšējo līmeņu uzskaites pasaules aina izrādīsies nepilnīga. Vēl vairāk, notiek mūsdienu fizikas likumu izpētes metožu saplūšana ar „tīro zināšanu” iegūšanu, cilvēka apziņai mijiedarbojoties ar Apziņas Lauku (Šis termins ņemts no žurnāla „ Sovremennaja nauka i Vedičeskije znaņija”[4] ). Tas saskaņā ar Mahariši- Hagelina zinātnisko programmu [5], ir vienots avots gan dabaszinātņu likumiem, gan sabiedrības likumiem [6]. Tālab ar psihofiziku (subfiziku) tiek saprastas parādības, kuru galvenais iemesls kā izrādās ir cilvēka apziņa, bet galvenā tehnoloģija- meditācija.

MEDITĀCIJA.

Austrumos pirms vairākiem tūkstošiem gadu radās pilnīgi neparasts ( no rietumu zinātnes viedokļa) realitātes izzināšanas veids- meditācija. Speciālas metodikas rezultātā cilvēks, kas nodarbojas ar meditāciju, var mērķtiecīgi paplašināt savas apziņas mijiedarbības lauku ar Informācijas Lauku (Apziņas Lauku), kura izplatītājs ir primārais torsionu (vērpes)lauks [1], un tādējādi iegūt zināšanas par ap mums esošo pasauli.
1972. gadā indiešu filozofs un fiziķis Maharaši Mahešs Joga ASV nodibināja starptautisku universitāti meditācijas praktiskajai pielietošanai dažādās mūsdienu sabiedrības dzīves nozarēs: medicīnā, zinātnē, ekonomikā.
Mahariši un daudzie viņa sekotāji izmanto meditācijas metodiku un zināšanas no senās vēdu zinātnes- Ajūrvēdas, saskaņā ar kuru Apziņas Lauks potenciāli satur visu informāciju par realitāti. Šī transcendentālās meditācijas programma (TM programma) guvusi plašu atzinību un izplatību visā pasaulē, tālab tikušas atvērtas daudzas filiāles dažādās valstīs, ieskaitot Krieviju. ASV katrā trešajā koledžā un universitātē ir fakultāte, kas nodarbojas ar pētījumiem TM programmas ietvaros.
80- to gadu vidū Mahariši universitātes fizikas fakultāti vadīja Hārvardas universitātes abolvents D. Hagelins, kurš pirms tam dažus gadus bija strādājis kā teorētiķis Eiropas elementārdaļiņu laboratorijā un bija pazīstams ar saviem darbiem par vienotā lauka teoriju un superstīgu teoriju.
D. Hagelins apgalvo, ka Mahariši Vienotā Lauka Tehnoloģija atver cilvēka apziņu tiešai pieredzei – saplūstot apzinošajam prātam ar vienoto lauku- Apziņas Lauku, kas nosaka visus dabas likumus.
Pētījumi rāda, ka „Tīrajai Apziņai” , kas nepieciešama, lai mijiedarbotos ar Vienoto Lauku, ir raksturīgi četri pamata stāvokļi, kuri atšķiras no apziņas stāvokļa nomodā, miegā vai dziļā miegā. Apmēram 25 valstu 500 zinātniskajām grupām 200 universitātēs ir dokumentāli pierādījumi neapšaubāmajai TM programmas lietderībai tādās nozarēs kā psiholoģija, fizioloģija un socioloģija. Cilvēkiem, kas nodarbojas ar transcendentālo meditāciju, uzlabojas veselība, tie kļūst attapīgāki, paaugstinās radošais potenciāls, uz labo pusi izmainās tikumība.
TM programmas gala mērķis ir visu vai vairuma ļaužu cilvēciskā saprāta pacelšana līdz Vienotā Lauka līmenim. Tiek gaidīts, ka tādā gadījumā cilvēce sāks dzīvot harmonijā ar dabas likumiem, pie tam slimu cilvēku skaits strauji samazināsies. Vienotā Lauka tehnoloģija aicina izmainīt mūsdienu antiekoloģisko industriālo tehnoloģiju, un galu galā „radīt paradīzi uz Zemes”.

CILVĒKA SEPTIŅI ĶERMEŅI.

Pastāv atšķirīga cilvēka smalko ķermeņu klasifikācija. Piemēram, pēc Barbaras Brennanas uzskatiem 7 tādi ķermeņi [7] ir saistīti ar katru no septiņām pamata čakrām. Autors pieturas pie nedaudz citas klasifikācijas, uzskatot, ka no septiņiem cilvēka ķermeņiem viens ir fiziskais, bet pārējie seši ir saistīti ar smalko pasauli, t.i., fizikālais šo ķermeņu datu pārraidītājs ir torsionu (vērpes)lauks.
Vakuuma teorijā eksistē divu veidu torsionu lauki, kuri kvalitatīvi atšķiras viens no otra:
1) primārie torsionu (vērpes)lauki- lauki, kuriem nepiemīt enerģija, bet tie ir spējīgi pārnest informāciju;
2) sekundārie torsinu (vērpes) lauki, kas veidojas no materiālajiem objektiem.
Pamatojoties uz zināšanu kopumu, kas iegūts pētot ezoteriskos un reliģiozos traktātus, var secināt, ka ēteriskais, astrālais un mentālais ķermenis ir formējušies no otrējiem torsionu laukiem, t.i., tie radīti no atomāri- molekulārās fiziskā ķermeņa struktūras. Pārējie smalkie ķermeņi- kauzālais, dvēsele un gars ir veidoti no pirmējiem torsionu laukiem un nepastarpināti mijiedarbojas ar apziņas lauku. Smalko ķermeņu kopums veido cilvēka apziņu, tālab apziņai piemīt nelokāla daba, t.i., tā nav lokalizēta cilvēka galvā, par to liecina daudzskaitlīgie cilvēku, kas bijuši klīniskajā nāvē, apziņas pētījumi. [8,9]

VAKUUMA TEORIJA UN SENĀS MĀCĪBAS.

Daudzi senie Austrumu filozofijas traktāti apgalvo, ka visa esošā avots ir tukša telpa vai vakuums mūsdienu izpratnē. Zinātnes attīstība zinātniekus novedusi pie tieši tāda pat priekšstata par jebkura veida matērijas avotu un tas savukārt veidoja pamatu piektā- realitātes vakuuma stāvokļa (pēc cietvielas, šķidruma, gāzes un plazmas) līmeņa izpētei, pamatojoties uz mūsdienu matemātisko aparātu un jaunām pilnīgām iekārtām.
Jau 20.gs. sākumā, radot Maksvela- Diraka kvantu elektrodinamiku no vienas puses un Einšteina gravitācijas teoriju no otras, teorētiskajā fizikā kā izpētes objekts parādījās jauns realitātes līmenis- fizikālais vakuums, pie tam būtībā dažādas teorijas piedāvāja dažādus priekšstatus par to. Ja Einšteina teorijā vakuums tiek skatīts kā tukša četrdimensiju laiktelpa, ko raksturo Rīmana ģeometrija, tad Maksvela- Diraka elektrodinamikā vakuums (globāli neitrāls) ir kā sava veida „buljons, kas vārās”, sastāvošs no virtuālām daļiņām- elektroniem un antidaļiņām- pozitroniem.
Turpmākā kvantu lauka teorijas attīstība parādīja, ka visu kvantu lauku pamatstāvoklis- fizikālais vakuums- veido ne tikai virtuālos elektronus un pozitronus, bet arī visas citas zināmās daļiņas un antidaļiņas, kas atrodas virtuālā stāvoklī.
Lai apvienotu šos divus atšķirīgos priekšstatus par vakuumu, Einšteins izvirzīja programmu, kas ieguva vienotā lauka teorijas nosaukumu. Teorētiskajā fizikā, kas pievēršas šim jautājumam, tikušas noformulētas divas globālas idejas, kas piedāvā veidot vienotu pasaules ainu: tā ir Rīmana, Kliforda un Einšteina programma, saskaņā ar kuru „..fiziskajā pasaulē nenotiek nekas, izņemot telpas liekuma izmaiņas, kas iespējams, ir pakļautas nepārtrauktības likumam”[10], un Heizenberga programma, kas piedāvā visas matērijas daļiņas veidot no spina daļiņām ½ [11]. Apvienojot šīs divas programmas, grūtības, pēc pazīstamā teorētiķa, Einšteina skolnieka Džona Vīlera domām, rodas tālab, ka „.. doma par spina jēdziena iegūšanu tikai no vienas klasiskās ģeometrijas liekas esam tikpat neiespējama, cik sen jēgu zaudējusī dažu iepriekšējo gadu pētnieku cerība atvasināt kvantu teoriju no relativitātes teorijas.” [12]. Vīlers šos vārdus teicis 1960. gadā, lasot fizikas lekcijas Enriko Fermi vārdā nosauktajā Starptautiskajā skolā. Tad viņš vēl nezināja, ka jau tajā laikā bija sākušies spīdošie Penrouza darbi, kuri parāda, ka tieši spinori var būt klasiskās ģeometrijas pamatā, un, ka tieši tie nosaka laika- telpas topoloģiskās un ģeometriskās īpašības, tādas kā, piemēram, tās dimensija un signatūra. [13]. Tāpēc jaunā pasaules aina, pēc autora domām, var tikt atrasta tikai apvienojot Rīmana Kliforda-Einšteina-Heizenberga- Penrouza programmas ar neskaitāmajiem fenomeniem, kas neiederas mūsdienu zinātniskajos priekšstatos.
Tagad kļūst skaidrs, ka Vienotā Lauka Teorijas programma ir pāraugusi Fizikā lā Vakuuma Teorijā, kas ir aicināta skaidrot ne tikai objektīvās fizikas, bet arī psihofizikālās parādības.
Šobrīd pastāv bagātīgs faktiskais materiāls, attiecināms uz psihofizikālajām parādībām, taču pamatīga teorētiskā pamatojuma šajos, pat ņemot vērā Hāgelina [4-6], darbus, nav joprojām. Jebkuri mēģinājumi skaidrot esošos faktus atrauti no mūsdienu zinātnes nevar tikt uzskatīti par veiksmīgiem, jo realitāte pastāv kā vienots veselums, bet psihofizika, no vienas puses un mūsdienu fizika no otras, ir kā viena veseluma dažādas šķautnes.
Šajā darbā tika parādīts, ka dažas psihofizikālo parādību kopīgās īpašības ( piemēram, informācijas pārraide ātrāk par gaismu), ir atvedināmas no fizikālā vakuuma teorijas [1,2,14]. Šī teorija ir dabisks fizikas zinātnes attīstības rezultāts un tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka tieši psihofizikālās parādības ir ievērojams arguments apkopojot mūsdienu fizikas teorijas.
Eksperimenti rāda, ka psihofizikas galvenais instruments ir cilvēka apziņa, kas ir spējīga „pieslēgties” primārajam vērpes laukam (vai Vienotajam Apziņas Laukam) un caur to iedarboties uz „rupjajiem” realitātes līmeņiem- plazmu, gāzi, šķidrumu un cietvielu. Diezgan ticami, ka vakuumā eksistē kritiskie punkti (bifurkācijas punkti), kuros visi realitātes līmeņi izpaužas vienlaikus virtuālo tēlu veidā. Pietiek ar nenozīmīgām iedarbībām uz šiem „apziņas lauka” kritiskajiem punktiem, lai notikumu attīstība novestu pie tā, ka no vakuuma dzimst vai nu cieti ķermeņi, vai šķidrumi, gāzes utt. Priekšmetu teleportācijas parādības eksistence norāda uz šo iespēju- „ aiziešanu vakuumā” un „dzimšanu no vakuuma” pie kam ne tikai elementārdaļiņu un antidaļiņu līmenī, tas iespējams arī daudz sarežģītākiem fizikālajiem objektiem, kas ietver sevī milzīgu, sakārtotu šo daļiņu sakopojumu. Svarīgi atzīmēt, ka bez gravitācijas un elektromagnētiskā lauka, fizikālā vakuuma teorija īpašu lomu iedala apziņas laukam, kura fizikālais pārnesējs ir inerces lauks (torsionu lauks).
Šis fizikālais lauks rada inerces spēkus, kas iedarbojas uz jebkuru matērijas veidu tās universāluma dēļ. Nav izslēgts, ka telekinēzes parādība ( dažādu priekšmetu pārvietošana ar psihofizikālo spēku) ir skaidrojama ar cilvēka spēju uzbudināt vai ierosināt fizikālo vakuumu priekšmeta tuvumā tā, ka rodas lauki un inerces spēki, kas izsauc priekšmeta kustību.
Autors izsaka cerību, ka tieši fizikālā vakuuma teorija izrādīsies tas zinātniskais pamats, kurš ļaus mums izskaidrot tik mīklainas parādības kā psihofizikas parādības.

CILVĒKA KOSMISKĀ EVOLŪCIJA.

Fizikālā vakuuma teorija liek mums pārskatīt matērijas un apziņas saattiecināšanu, prioritāti dodot apziņai kā jebkura reāla procesa radošajam sākumam. Pasauļu un vielas, no kā tā sastāv, radīšana sākas ar Absolūto „Nekas” no potenciālā matērijas stāvokļa- fizikālā vakuuma bez jebkādas sākotnējās matērijas. Iespējamo pasauļu skaits šādā situācijā ir bezgalīgs, tāpēc augstākajai apziņai- Absolūtajam „Nekas” radīšanas procesā nepieciešami brīvprātīgi palīgi, kurus tas pats rada „pēc sava vaiga un līdzības”. Šo palīgu mērķis- pastāvīga pašpilnveidošanās un evolūcija. Evolūcijas pakāpieni veidoti atbilstoši septiņu līmeņu realitātes shēmai, kas rodama fizikālā vakuuma teorijā, tāpēc evolūcija nozīmē virzīšanos pa kāpnēm uz augšu uz smalkajiem vakuuma un bezvakuuma realitātes līmeņiem. Šis mērķis apvieno visus palīgus, lai gan tie atrodas uz dažādiem evolūcijas kāpņu pakāpieniem. Jo augstākā līmenī atrodas palīgs, jo tuvāk tas atrodas Absolūtajam „Nekas” gan savās informatīvajās gan radošajās iespējās. Produktīviem palīgiem šīs radošās iespējas ir tik kolosālas, ka tie ir spējīgi radīt izpaustā stāvoklī zvaigžņu sistēmas un saprātīgas būtnes, līdzīgas mums.
Mūsu planētas cilvēks, iespējams, ir augsta līmeņa palīgu-radītāju vai radītāja radīts. Un mūsu, tāpat kā visa pasaulē esošā, uzdevums- palīdzēt Absolūtajam „Nekas” tā radošajā darbā. Tas, kuram tajā veicas, šī darba procesā arī pakāpjas augšup pa evolūcijas kāpnēm, kļūstot brīvs un gūstot arvien vairāk un vairāk iespēju radošajai darbībai.

NOSLĒGUMS.

Kopsavilkumā, var atzīmēt, ka tradicionālie psihologu priekšstati par cilvēku ir ierobežoti, jo neņem vērā smalkās fiziskās matērijas, kas saistītas ar fizisko ķermeni. Mūsdienu skatījums uz ap mums esošo pasauli prasa jaunas, efektīvākas pieejas, lai varētu izpētīt psihofizikālās parādības, kas pamatotas ar jaunākajām teorētiskajām izstrādnēm dabaszinātnēs. Vislielāko interesi šajā ziņā raisa fizikālā vakuuma teorija [1], kas pareģo smalko pasauļu, saistītu ar cilvēka psihi, eksistenci.

LITERATŪRA.


1. Шипов Г.И. Теория физического вакуума. М.. Н-Т Центр. 1993, 362 с.

2. Акимов А.Е. Эвристическое обсуждение проблемы поиска
лальнодеПствип. EGS - концепция. М.. 1991. 63 с. Препр. МНТЦ ВЕНТ:
№7А.

3. Акимов А.Е. Шипов Г. И. Торсионные поля и их экспсрцмсшалыюс
проявление. М" 1995. 53 с. Препр. МИТПФ АЕН: №4.

4. Hagelin J.S. Modern Science and Vedic Science, v.3. №1. 1989,
р.З-72.

5. Hagelin J.S. Achieving World Peace Throiiglia New Science and
Technology. Maharishi Jnter.Univer. Press, Fail-field, 1992.

6. Hageliii J.S., Herriott S.R. Unified Field Based Economiccs.
Maharishi Jnter.Univer. Press, Fail-field, 1991.

7. Бренпан Б. Руки света, С-П6. 1995.

8. Коротков К. Свет после жизни, С-П6, 1994.

9. Lorinier D. Whole in One. Penguin Books Lid, England. 1990.

10. Клиффорд // Альберт Эйнштейн и теория гравитации. М.. Мир. 1979.
С.36-46.

11. Heisenberg W. // Rev. Mod. Phys. 1957. Vol. 29. P. 269.

12. Уплер Дж. Гравитация, нейтрино и Вселенная. М.. Изд-во пностр.
лит. 1962. 153 с.

13. Пенроуз P., Риндлер В. Спиноры и пространство-время. Т. 1. М..
Мир. 1987.

14. Шипов Г. И. Явления психофизики п теория физического вакуума. В:
Сб. "Сознание и физический мир" под ред. А.Е. Акимова. ИАЯ М.. 1995.
с.35.

Citas dimensijas eksistē

Atradu vienu senu rakstu portālā www.eniostudija.lv, kas manuprāt joprojām ir interesants.
Piedāvāju Jūsu uzmanībai šo informāciju. Intervija notika 2001 gadā.

Latvijas Zinātnes un dialoga centra direktors Prof. Dr. habil. math. Andris Buiķis jau vairāk kā trīsdesmit gadu velta uzmanību zinātnes vispārīgām, to vidū strīdīgām, problēmām, arī ezotēriem jautājumiem.

Izdevniecība «Madris» ir laidusi klajā Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, Latvijas Universitātes profesora Andra Buiķa grāmatu «Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam». Zinātnieks ir arī Vācijas Lietišķās matemātikas un mehānikas biedrības (GAMM), Amerikas Matemātikas biedrības (AMS) un Latvijas Matemātikas biedrības (LMB) biedrs.

Andris Buiķis ir izstrādājis oriģinālas matemātiskas metodes parciālajiem diferenciālvienādojumiem, organizējis ap desmit starptautisku konferenču, referējis vairāk kā 50 starptautiskās konferencēs, vairākkārt lasījis lekcijas dažādās ārzemju universitātēs. Viņš ir autors aptuveni 200 publikācijām matemātikā, daudziem enciklopēdiju un publicistiskiem rakstiem.

Saruna ar progresīvo zinātnieku Andri Buiķi Zinātņu Akadēmijas augstceltnes viņa kabinetā bija patiesi interesanta, jo aizskārām savulaik ar ierastajām zinātnes metodēm neizskaidrojamas parādības.



- Tas, kas pirms desmit gadiem bija mistika, tagad ir psihofizika vai kvantu fizika vai vēl kaut kas... Cik lielā mērā tā var teikt, un, ja tā, tad zinātne šobrīd atrodas zīdaiņa līmenī...

- Tā es negribētu teikt. Es gribētu atsaukties uz Spinozu, kurš teica - ja mēs iedomājamies tumšu sienu un mūsu izzinātais ir kā gaismas aplis, tad, jo tas kļūst lielāks, jo lielāka kļūst aploce, ap kuru šis gaismas aplis saskaras ar tumsu. Tātad jo vairāk mēs izzinām, jo vairāk jautājumu rodas. Tā varētu teikt, jo visas modernās tehnoloģijas, kaut vai diktofons manā priekšā, ir zinātnes pētījumu auglis. Cits jautājums ir, vai ir pareiza sabalansētība starp tehnoloģisko (materiālo) un garīgo. No otras puses, ir taisnība, ka daudzas lietas, kas ir mistika, zinātnisko pētījumu ceļš pārvērš par zinātnes pētījumu objektu. Ja mēs XIX gadsimta sākumā iedomātos radioaparātu vai televīziju, kad vienā mirklī uzzinām, kas notiek otrajā pasaules malā, tas, neapšaubāmi, tā laika cilvēkiem būtu licies kā mistika, kā neiespējamas lietas. Jaunais sākumā vienmēr liekas pārsteidzošs, bet vēlāk mēs sakām, ka tā ir labi saprotama lieta, kuru varam izskaidrot.



- Jūs esat speciālists torsionu lauku jomā...

- Es neteiktu, ka esmu speciālists torsionu lauku teorijā, jo tā tomēr ir fizikas nozare, es esmu matemātiskās modelēšanas speciālists, un šajā sfērā man nākas saskarties ar ļoti daudzām nozarēm, tajā skaitā fiziku. Bet es varu teikt, ka torsionu lauki ir mans hobijs kopš 1998. gada, kad šeit bija gan teorijas pamatlicējs G. Šipovs, gan vairāku lietišķo virzienu pārstāvis, institūta direktors A. Akimovs, kas izraisīja milzīgu sabiedrības interesi. Bet akadēmiskā vide to uzņēma diezgan rezervēti. Bija arī psiholoģiskais aspekts, jo auditorija visu teikto uztvēra emocionāli, kas nav raksturīgs zinātnieku aprindām. Daudzi to nespēja pieņemt un teica, ka tas ir šarlatānisms. Ko nozīmē šarlatāns? Tas ir galīgi neizglītots neprofesionālis, kas mēģina tēlot gudru. Bet šie cilvēki ir ieguvuši akadēmiskos grādus arī klasiskās fizikas nozarēs. Saukt viņus par šarlatāniem nozīmē parādīt emocionālu attieksmi, nevis zinātniski analītisku pieeju. Tā tas notika - fiziķi teica, ka tur nav ko pētīt - tas ir šarlatānisms. Mani tas ieinteresēja, un es ar Akimova kungu uzturu regulārus kontaktus. Argumentācija, ko toreiz teica, ir novecojusi. Akimovs stāsta, ka vairākos virzienos - enerģētikā, veselības aizsardzībā, metalurģijā jau ir komerciālie produkti, tos pārdod, tie ir nopērkami. Trīs gadu laikā ir daudz kas noticis.



- Kā jūs skaidrosiet, kas ir torsionu lauki, cilvēkam, kas neko par tādiem nav dzirdējis?

- Tas ir tāpat kā salīdzināt: braukt automašīnā pa ceļu vai vizināties karuselī, kur notiek rotācija. Ir principiāla atšķirība starp rotācijas kustību un cita veida kustību. Rotācijas kustība ir pieejama jebkurā līmenī, sākot ar elementārdaļiņām, kurām rotācijas kustības analogs ir spins un beidzot ar galaktikām, kurām redzami šie «spirāliskie zari» - tātad no mikropasaules līdz megapasaulei. Šie ir pētījumi, ko par pētījumiem īsti nosaukt nevar, jo tie netiek finansēti - tie notiek hobija līmenī. Līgatnē, piemēram, jau otro sezonu strādā šajā hobija līmenī konstruēta siltumiekārta. Praktiķi atzīst, ka tā ir gan kompakta, gan ekoloģiski tīra, gan efektīva - tā simtprocentīgi elektroenerģiju pārvērš siltuma enerģijā. Visās šajās iekārtās ir rotācijas princips. Līgatnē, piemēram, elektromagnētiskais lauks (parastā trīsfāzu maiņstrāva) caurtekošam šķidrumam (šajā gadījumā ūdenim), kurš tālāk plūst pa radiatoriem, piešķir rotācijas kustību, kas visu pārvērš siltumā.



- Nesen profesors Ignatenko šajā pat mājā arī īsumā pievērsās torsionu laukiem. Domu torsiona lauki griežas pulksteņrādītāja virzienā, bet datoru, mobilo tālruņu utt. pretēji, kas rada negatīvu iedarbību. Vai tā ir?

- Tiešām rotāciju var iedomāties divos virzienos - Saules virzienā un pretēji, par to runājam arī grāmatā. G. Šipovs un A. Akimovs izsakās mazliet piesardzīgi, viņi saka, ka labie un kreisie lauki - pozitīvie un negatīvie lauki - vieni tiešām var iedarboties stimulējoši, otri - kaitīgi. Tādā nozīmē tas būtu pareizi. Es pieļauju, ka tehniskām iekārtām tā ir, lai gan tur ir svarīga dažādu faktoru mijiedarbība. Akimovam ir aparatūra, ar kuru var to mērīt. Un, ja var mērīt, tad tas ir punkts, no kura sākās eksaktās zinātnes. Mēs izmērām un tad varam šo procesu pētīt. Pirms trijiem gadiem viņi neatveda līdzi šo aparatūru, kas nāca par labu skeptiķiem. Tas nav zinātnieka cienīgi pateikt, ka tur nav ko pētīt, nav vērts nodarboties. Zinātnes vēsturē tā ir bijis simtiem reižu - lielākā daļa saka, ka tās ir muļķības, tie ir īpatņi, bet vēlāk izrādās, ka tie ir bijuši ģeniālākie cilvēki, kuri apsteiguši laiku.



- Mēs dzīvojam četru dimensiju telplaikā. It kā ir atklātas jau 11 dimensijas...

- Klasiskā nozīmē, no Einšteina teorijas, ceturtā dimensija ir laiks. Es nerunāšu par eksotiskām teorijām, bet par tā saucamo superstīgu teoriju, ko fiziķu vairākums atzīst par cerīgāko un kas ir mēģinājums apvienot šobrīd visus zināmos laukus. Fizika ir ļoti smagā situācijā. Par to gan netiek plaši runāts, kaut gan par to būtu ļoti nopietni jārunā, jo fizikā nav vienota, nepretrunīga apraksta mikropasaulei un makropasaulei. Mikropasauli - elementārdaļiņu līmenī, atomārā līmenī apraksta kvantu mehānika. Savukārt Einšteina teorija apraksta makropasauli, to, ko mēs spējam uztvert un pasauli visa Visuma mērogā - megapasauli. Šo divu teoriju pamatprincipi viens ar otru ir pretrunā. To nesaku es, to saka izcili šodienas zinātnieki. Mums ir pazīstami četru spēku lauki: gravitācijas lauks, elektromagnētisms un vājo un stipro kodolspēku lauki. Superstīgu teorija cenšas vienotā nepretrunīgā teorijā apvienot šos četrus spēku laukus. Un šai superstīgu teorijai tik tiešām ir šīs desmit vai 11 dimensijas. Tā ir teorija, uz kuru vairākums fiziķu cer. Es uz šo teoriju kā visu aprakstošu vairs neceru - ja viņi runā par četru spēku lauku apvienošanu, tad šobrīd, 2001. gadā, pētījumi kosmoloģijā par paātrinātu Visuma izplešanos jau liecina, ka jābūt vēl vienam - piektajam spēku laukam. Tātad šī superstīgu teorija ir nepietiekama, jo tā šobrīd cenšas aptvert tikai četrus laukus. Bet pat šī teorija, kad izdosies to formulēt, liecinās, ka pastāv citas dimensijas. Tiesa, tiek runāts, ka pārējās telpas dimensijas ir kaut kā sarotētas vai sarullētas un to izmēri ir daži milimetri, bet runājot principiāli - šīs dimensijas ir!



- Varbūt lidojošo šķīvīši neierodas no tālām planētām, bet no tepat esošas daudzdimensiju telpas?

- Var būt gan tā, gan tā. Daudzi zinātnieki par šo fenomenu joprojām saka, ka tas nav nopietni. Piecdesmitajos gados Amerikā tika nodibināta komisija, kuru vadīja kāds fiziķis, bet viņa vietnieks biologs vēlāk rakstīja presei, ka viņš vienpersoniski uzrakstījis, ka šis fenomens neeksistē, jo tā bijusi vienošanās ar to laiku ASV valdību. Pie varas esošie cilvēki uzskata, ka ir lietderīgi šo informāciju slēpt. Es kopā ar ģimeni biju Vācijā, kur 1990. gadā lasīju lekcijas. Tad mēs arī novērojām šādu objektu - tas bija grandiozs, apmēram puskilometru liels, ar prožektoriem atsevišķos punktos. Tas pilnīgā klusumā pārvietojās virs pilsētas un atstāja satriecošu iespaidu. Pēc tam avīzē lasīju, ka to bija redzējuši tūkstošiem cilvēku, sākot no Francijas un aptuveni līdz Alpu kalniem. Tātad es arī esmu šādu fenomenu redzējis. Bet cilvēku, kas to nav redzējuši, skepsi es varu attaisnot. Taču jo fantastiskāka parādība, jo ar lielāku interesi tā būtu jāpēta.