svētdiena, 2009. gada 8. marts

Alberta Einšteina citāti

“Iztēle ir daudz svarīgāka par zināšanām. Zināšanas uz zinātne ir ierobežotas, kur ir iztēle izbeidzas pasaules robežas, stimulējot progresu, dodot dzīvību evolūcijai.”

Gravitācija nespēj nest atbildību par cilvēkiem kas ir iemīlējušies.

“Visas reliģijas, mākslas un zinātnes ir kāda vienota koka dažādie zari…”

“Cilvēku spējas un zināšanas vienas pašas nespēj aizvest cilvēku pie tā kas tam ir patiesībā nepieciešams. Cilvēcei allaž ir tiesības morāli un ētiku, kā arī cilvēcību turēt augstāk par jebkuru zinātni un atklājumu.”

“Cilvēks allaž ir bijusi daļa no esamības, ko mēs saucam par visumu, un kur vienīgās robežas ir laiks un telpa.”

“Nav starpības starp patiesu mākslu un patiesu zinātni.”

“Man būtu jāaizdedzina savi pirksti par to ka uzrakstiju pirmo vēstuli Rūzveltam.”

“Vienīgā lieta kas traucē manām studijām ir mana izglītība.”

“Kad vīrietis apsēžas blakus skaistai sievietei stunda izliekas kā minūte. Lieciet viņam staigāt pa oglēm, un minūte ķļūs par stundu. Lūk tā ir relativitāte.”

Dažas latīņu atziņas, ko derētu zināt

Amor vincit omnia. - Mīlestība uzvar visu.
Amicus verus - rara avis. - Patiess draugs ir rets putns
Amicitia nisi inter bonos esse non potest. - Draudzība iespējama tikai starp krietniem cilvēkiem. /Cicerons/
Bellum se ipsum alit. - Karš pats sevi baro (t.i. karš rada jaunu karu).
Dulce et decorum est pro patria mori. - Tīkami un skaisti ir mirt par tēviju (Horācijs). /Horācijs Bušnels/
Dum spiro, spero. - Kamēr elpoju, ceru. /Cicerons/
Ex nihilo nihil fot. - No nekā nekas nerodas.
Fugit irreparabile tempus. - Aizsteidzas neatgriežamais laiks.
Faber est suae quisque fortunae. - Katrs ir pats savas laimes kalējs.
Fortuna est caeca. - Laime ir akla. /Cicerons/
Gutta cavat lapidem non vi, sed saepe cadendo. - Piens izdobj akmeni ne ar spēku, bet ar nemitīgu pilēšanu. /Latimers/
Homo sum, humani nil a me alienum puto. - /Es esmu cilvēks un domāju, ka nekas cilvēcisks man nav svešs. /Terēncijs/
Historia magistra vitae. - Vēsture ir dzīves skolotāja. /Cicerons/
Homo homini lupus est. - Cilvēks cilvēkam vilks. /Plauts/
Hominis est errare, insipientis preseverare. - Cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim - palikt pie sava.
Homines amplius oculis quam auribus credunt. - Cilvēki vairāk tic acīm nekā ausīm. /Seneka/
Ibi bene, ubi patria. - Tur ir labi, kur tēvija.
Iucundi acti labores. - Darbi, kas padarīti, ir patīkami. /Cicerons/
Labor omnia vincit improbus. - Neatlaidīgs darbs uzvar visu. /Vergilijs/
Melius est prudenter tacere, quam inaniter loqui. - Labāk ir gudri klusēt, nekā tukšu runāt.
Naturalia non suns turpia. - Kas ir dabisks, tas nav neglīts (pretīgs).
Nullus locus domestica sede iucundior. - Nav vietas, kas būtu patīkamāka par paša māju. /Cicerons/
Non est census super censum salutis corporis. - Nav mantas, kas vērtīgāka par miesas veselību.
Non progredi est regredi. - Neiet uz priekšu nozīmē iet atpakaļ.
Non scholae, sed vitae discimus. - Ne skolai, bet dzīvei mācāmies.
Noscitur ex sociis. - Cilvēku pazīst pēc viņa darbiem.
Ne differas in crastinum. - Neatliec uz rītdienu.
Nil de nihilo fit. - No nekā nekas nerodas. /Lukrēcijs/
Nihil habenti nihil deest. - Kam nekā nav, tam arī nekā netrūkst.
Nihil est annis velocius. - Nekas nav ātrāks par gadiem. /Ovīdijs/
Non ut edam vivo, sed ut vivam edo. - Es nedzīvoju, lai ēstu, bet ēdu, lai dzīvotu. /Kvintiliāns/
Non licet in bello bis peccare. - Karā nav ļauts divreiz kļūdīties.
Ne tentes aut perfice. - Vai nu nemaz nesāc, vai arī pabeidz.
Nulla salus bello. - Nav glābiņa karā. /Vergilijs/
Omnia rerum principia parva sunt. - Jebkura lieta sākas no niecīgā. /Cicerons/
Omne initium diffecile est. - Katrs iesākums ir grūts.
Omnia mutantur et nos mutamur in illis. - Viss mainās, un mēs maināmies tam līdz.
Omnia mutantur, nihil interit. - Viss mainās, bet nekas nezūd. /Ovīdijs/
Per aspera ad astra. - Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. /Seneka/
Plenus (Satur) venter non studet libenter. - Ar pilnu vēderu negribas mācīties.
Pigritia mater vitiorum. - Slinkums ir netikumu māte.
Repetitio est mater studiorum. - Atkārtošana ir zināšanu māte.
Sine amicitia vitam esse nullam! - Bez draudzības nav nekādas dzīves!
Sciencia est potentia. - Zināšana(s) ir spēks. /F.Bekons/
Silent leges inter arma. - Likumi klusē, kad ieroči šķind. /Cicerons/
Seris venit usus ab annis. - Pieredze nāk līdz as gadiem. /Ovīdijs/
Si vis pacem, para bellum. - Ja gribi mieru, gatavojies karam (Romas politikas devīze).
Vulpes pilum mutat, non mores. - Lapsa met spalvu, bet tikumu nemaina. /Svetonijs/
Ora et labora. - Lūdzies un strādā.
Quilibet fortunae suae faber. - Katrs ir savas laimes kalējs.

Citāti no Paulo Koelju darbiem

Paulo Vienmēr ir bijis viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem :) tāpēc arī man radās doma padalīties ar viņa citātu kolekciju…

Nav svarīgi, ar ko cilvēks nodarbojas, - ikviens spēlē galveno lomu uz pasaules vēstures skatuves. Un parasti viņš to nezina.

Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.

Uz zemes viss nepārtraukti pārveidojas, jo zeme ir dzīva… un tai ir dvēsele. Mēs esam daļa no šīs dvēseles, un tomēr mēs gauži reti pamanām, ka tā rūpējas par mums.

Ikviena lieta zemes virsū var pastāstīt par jebkuru citu lietu. Dažam pietiek atvērt grāmatu vienalga kādā lappusē vai ieskatīties cilvēka plaukstā, citam labāk veicas ar kārts atsegšanu vai putnu lidojuma vērošanu.

Lai kam cilvēks pievērstu uzmanību, viņš var atrast saistību ar šī brīža pieredzi. Ne jau lietas pašas par sevi kaut ko atklāj; tie ir cilvēki, kas, lūkodamies uz apkārtējam lietām, atklāj Pasaules dvēseles noslēpumus.

Viss uz šīs pasaules spēj sniegt pasaules izpratni. Tev tikai apcerīgāk jāaplūko visparastākais smilšu grauds, un tu tajā ieraudzīsi visus radīšanas brīnumus.

Es esmu tāds pats kā visi - es redzu pasauli tādu, kādu to vēlos redzēt, un nevis tādu, kāda tā ir.

Jo vairāk ticība mūs tuvina Dievam, jo priekšstats par Viņu kļūst vienkāršāks. Un, jo vienkāršāks Viņš kļūst, jo spēcīgāk jūtama Viņa klātbūtne.

Taisnība ir gan budistiem, gan hinduistiem, gan indiāņu ciltīm, gan musulmaņiem, gan jūdiem. Ja cilvēks godīgi iet pa izraudzīto ticības ceļu, viņš spēj sadzirdēt Dievu un darīt brīnumus. Dievs ir viens, lai gan Tam ir simtiem vārdu. Bet tev ir jāizvēlas tikai viens vārds, kādā To uzrunāt.

Viss ir Viens, un jebkura indivīda rīcība ietekmē visus Zemeslodes iedzīvotājus.

Pasaule ir tikai Dieva redzamā puse.

Dievs savus noslēpumus bez bažām atklāj visām savām radībām.

Ieklausies savā sirdī! Tā zina visu, jo tā nāk no Pasaules dvēseles un kādu dienu atgriezīsies pie tās.

Dari, kā liek tava sirds, un Dievs būs apmierināts.

Tikai iespēja īstenot savu sapni dara dzīvi interesantu.

Bailes no ciešanām ir sliktākas par pašām ciešanām. Vēl neviena sirds nav cietusi, kad tā devusies meklēt savu sapņu piepildījumu. Jo ik sekunde šajos meklējumos ir saredzēšanās mirklis ar Dievu un mūžību.

Ja cilvēks dzīvo, izdzīvodams savu Likteni, viņa rīcībā ir viss nepieciešamais. Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.

Jo laimīgāks cilvēks varētu būt, jo nelaimīgāks viņš ir.

Raudi, dusmojies vai raizējies kā visi normāli cilvēki, tikai neaizmirsti, ka tur, augšā, tavs gars smejas par visām šīm nebūšanām.

Šīs pasaules esamība ir visuzskatāmākais galvojums, ka kaut kur pastāv pasaule, kas ir pati pilnība. Dievs radīja mūsu pasauli tā, lai caur tās redzamajām lietām cilvēki varētu iepazīt Viņa garīgās mācības un gudrības brīnumus.

Ja mēs nepiedzimstam no jauna, ja neiemācāmies skatīties uz dzīvi ar bērna nevainības un prieka acīm, tad nav jēgas dzīvot. Ieklausīsimies, ko saka bērns mūsu sirdīs. Nekaunēsimies no viņa.

Ja cilvēkam visas dienas liekas vienādas, tas nozīmē, ka viņš neprot ieraudzīt labo, ko katru dienu, steigdama savu ceļu, viņam atnes saule.

Alķīmiju var apgūt arī ikdienas dzīvē.

Katram ir savs ceļš, kā izzināt pasaules kārtību.

Ikviens, kas jaucas citu likteņos, nekad neatradīs savējo.

Tas, kurš mīl, cerēdams saņemt kādu atalgojumu, velti tērē savu laiku.

Lielākā daļa cilvēku sameklē ciešanas visjaukākajās vietās, jo iedomājas, ka nav pelnījuši laimi.

Vairums ļaužu pasauli uztver kā apdraudētu vietu, un, patiesi, tieši tāpēc, ka viņi tā uzskata, šī zeme arī kļūst par apdraudētu vietu.

Cilvēkam vajag to, kas viņā slikts, lai viņš sasniegtu to, kas viņā labs.

Labajam un Ļaunajam ir viena un tā pati seja. Un viss atkarīgs no tā, kurā brīdī tie šķērso cilvēka dzīves ceļu.

Esi kā strūklaka pāri plūstoša, nevis kā tvertne, kurā ūdens vienmēr ir noteiktā līmenī.

Viena piedzīvojumiem bagāta diena ir tūkstoš reižu vērtīgāka nekā viena bezrūpīga un ērtību nodrošināta diena.

Katru dienu sastopoties ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, viss beidzas ar to, ka šie ļaudis kļūst par tavas dzīves sastāvdaļu un vēlāk pūlas tevi pārtaisīt. Ja kāds nav tāds, kādu viņu grib redzēt pārējie, tad šie pārējie kļūst nikni.

Ikvienam ir skaidri un gaiši zināms, kas savas dzīves labā būtu darāms citiem, bet neviens nezina, ko iesākt ar savējo.

Gribēt būt līdzīgam citiem - tā ir nopietna slimība. Tā izraisa neirozes, psihozes, paranoju. Tas patiešām ir ļoti nopietni, jo runā pretī dabai, pārkāpj Dieva likumus - nevienā pasaules mežā jūs neatradīsiet divas vienādas lapas.

Normālība ir tikai un vienīgi kopīgas vienošanās jautājums. Proti, ja lielākā daļa cilvēku kaut ko uzskata par pareizu, tad ar laiku tiek pieņemts, ka tā tas arī ir.

Kad sakām “tāda ir dzīve”, mēs atkārtojam citu cilvēku izdomāto. Svešus, ne mūsu, priekšstatus par to, kā jādzīvo.

Tie daži, kas savus sapņus īsteno, pārējiem liek justies kā gļēvuļiem. Taču tieši gļēvuļi ir tie spraunākie, kas pamanās uztiept savas domas citiem.

Palieciet jukuši, bet uzvedieties kā normāli ļaudis. Riskējiet būt atšķirīgi, bet mācieties nepievērst sev uzmanību. Ļaujiet izpausties savam patiesajam ‘Es’. Kas ir patiesais Es? Tas ir tas, kas tu esi, nevis tas, par ko tevi pataisa citi.

Vājprāts - tā ir nespēja nodot citiem savas domas. Iedomājies, ka esi svešā zemē, tu visu redzi un saproti, kas notiek, taču paskaidrot, ko vēl gribi uzzināt vai kas tev nepieciešams, - to tu nevari, jo neproti šīs zemes valodu. Mēs visi kaut ko tādu kādreiz esam izjutuši. Un mēs visi - tā vai citādi - esam traki.

Tagadne ir vienīgais, kas mums pieder. Lai gan daži, protams, tic, ka pagātne ir tur, kur tie šo to uzkrājuši, un nākotne - kur tie uzkrās vēl vairāk.

Ja vienmēr spēsi sakopot domas uz to, kas notiek pašreiz, tu būsi laimīgs cilvēks. Dzīve tev liksies kā svinības, krāšņi svētki, jo dzīve - tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.

Cilvēki akli tic pasaules lielākajiem meliem. Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā.

Dievs ļoti reti atklāj nākotni. Turklāt Viņš to dara tikai vienā gadījumā: ja nākotne bijusi uzrakstīta tā, lai taptu grozīta.

Ja esi atradis kaut ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastapsi neko.